Labdien, dāmas un kungi šis ir mans pirmais raksts. Beidzot saņēmos kaut ko sadarīt šajā sakarā. Nu labi pie lietas šis nebūs stāsts par mūsu dižgariem (dzejniekiem, politiķiem utt), bet gan par dižiem kokiem, kuri diemžēl vairs nav starp mums.
Daži no mūsu dižākajiem aizgājējiem6
61
0
Kannenieku priede
Latvijā resnākā zināmā priede (apkārtmērs - 7 m ) atradās Valkas rajona Jērcēnu pagastā Kannenieku māju robežās. Pēc kāda līguma starp Jērcēnu muižas īpašnieku un māju saimnieku, pēdējam nabija atļauts priedi nocirst. Saimnieks savukārt saņema no muižas īpašnieka 1 zelta rubli gadā - samaksu par zemi, kuru priede aizņem. Priede 2. pasaules kara gados sazāģēta malkā.
Zausku priede
1954. gadā gāja bojā tolaik Baltijā lielākā priede - netālu no Smiltenes esošā Zausku priede. Milzīgais koks sasniedza 4,63 m apkārtmēru, 370 gadu vecumu un 14,9 kubikmetru koksnes tilpumu (!). Kokam bijusi saistība ar veļu kultu - vedot mirušos uz kapiem, tās stumbrā griezti krusti.
Rudes liepa
Liepa Kuldīgas rajona Laidu pagastā, Rudes muižas pagalmā. Pirms milzīgā sānžubura atlūšanas 1980to gadu beigās tās apkārtmērs sasniedza 6,4 metrus. Gājusi bojā 2005. gada 9. janvāra vētrā.
Pedvāles liepa
Kulta koks, agrāk viena no lielākajām liepām Latvijā. Sasniedza 6,2 m apkārtmēru. Kad koks 1992. gadā aplūza aptuveni 8 metru augstumā, tas tika neveiksmīgi apzāģēts un gāja bojā. Liepas stumbrs apskatāms vēl tagad, bet labāka speciālista konsultācijas būtu ļāvušas kokam turpināt dzīvi.
Siguldas svētozols
Šis kulta koks audzis viduslaiku kapsētā pie Siguldas baznīcas. 1917. gadā to nodedzināja krievu kareivji.
Sīmanēnu upurozols
20. gadsimta sākumā Gaujas krastā pie Valmieras, Sīmanēnos, bijuši trīs seni, milzīgi svētozoli, no kuriem resnāko varēja aptvert 7 cilvēki. Diemžēl divi ozoli gājuši bojā dobumā ielaistas uguns dēļ, bet viens no tiem nodedzināts 1926. gadā aiz skaudības, ka zeme piešķirta citam. Mūsdienās palicis vairs tikai viens milzis.
Tūteru ozols
Ainavisks svētozols Valmieras rajona Vecates pagastā. Savulaik bijis viens no populārākajiem Latvijas dižkokiem, sasniedzis 8,5 m apkārtmēru. To uzskatīja par Latvijas vecāko un resnāko ozolu. Gājis bojā 1967. gada vētrā.
Pieclatnieka ozols gājis bojā 2014. gada 1. janvāri, bet mūsu sirdīs mūžam dzīvs.
Tev patiks šie raksti
