Cilvēces mantojums (3 daļa)25
410
6
Mohendžodaro.
Lielākā no Indas upes ielejas civilizācijas atrastajām pilsētām ir Mohendžodaro. Tulkojumā no vietējām valodām tās vārds nozīmē '' Mirušo pakalns''.Mohendžodaro sastāv no 2 daļām-cietokšņa,kas atrodas uz neliela pakalna,un lejaspilsētas.Tagad Mohendžodaro atrodas 3 kilometru attālumā no Indas upes,bet senāk pilsētā visdrīzāk bija upes vai kādas tās pietekas krastā.
Cietoksnī,ko uzskata par valdnieku priestera mītnes vietu, pētnieki atklājuši lielu celtni,kas kalpojusi kā galvenais baseins. Tur arī ir labības glabātuves,sapulču zāles un telpa ,kurā varēja atrasties skola.Pilsētu apjoza mūris,un tiek uzskatīts, ka tur ir dzīvojuši ap 40'000 cilvēku.Pētot celtnes,kas radušās pilsētas pastāvēšanas beigās,zinātnieki secinājuši,ka tās ir mazākas un ne tik labi iekārtotas kā vecās celtnes.Domājams,ka slikto ražu dēļ pilsētnieki kļuvuši arvien trūcīgāki.
Ašokas obeliski.
Indijā,Pakistānā,Nepālā un Afganistānā vēsturnieki ir atraduši apmēram 30 akmens stabu.To virsotnes rotā lauvas.Tie ir slavenie Ašokas obeliski,uz kuriem dižais Maurju valdnieks uzrakstījis savus vēlējumus.Obeliskus novietoja gan pilsētas centros,gan tur,kur savas runas teicis pats Buda.Tagad Ašokas lauvas ir redzamas Indijas republikas ģērbonī.Vietā kur ir atradusies šī Ašokas pils,ir saglabājušās tikai dažas akmens kolonnas.
Ašokas lauvas.
Lielais ķīnas mūris.
Dabas Ķīnu ir labi ierobežojusi no ārpasaules.Tikai ziemeļos cauri zālainajiem līdzenumiem Huanhe ielejā var iebrukt klejotāji.Te šķērsli nolēma izveidot paši Ķīnieši.Jau Šaņu laikā šeit tika būvēti nocietinājumi.214.gadā p.m.ē.
Ciņs Šihuandi lika savam ģenerālim savienot pierobežas mūrus vienā mūrī.Tā sākās Lielā Ķīnas mūra būvdarbi,kas turpinājās vairākus gadu simpteņus.Būvdarbu laikā no pārpūles, slimībām no karstuma un nelaimes gadījumiem mira vismaz 1000 strādnieku.Celtnieki uzmūrēja vai salika no akmeņiem mūra čaulu un piepildīja to ar zemi.Mūris iznāca 9 m plats un 6m augsts.Bultas šāviena atālumā tur tika uzbūvēti 12 m augsti sargtorņi.
Mūra apsardzi izveidojā arī signalizācijas sistēmu; tiklīdz tuvojās ienaidnieks,sargi citu pēc cita aizdedzināja ugunskurus,kas atradās ceļā uz galvaspilsētu.Dienā tie dega tā lai būtu redzami dūmi,bet naktī lai tie radītu lielu uguni.Dažu stundu laikā ziņa par uzbrukumu nonāca pie valdnieka.
Ciņa Šihuandi kapenes.
Mūža beigās Ķīnas impērijas radītājs gribēja kļūt nemirstīgs.Pilī viņš sapūlcināja daudz burvju,kuri solīja pagatavot nemirstības dziru.Arī pats valdnieks braukāja pa valsti burvju dzērienu meklējumos.Vienā no šādiem braucieniem 210.gadā p.m.ē.Ciņs Šihuandi nomira.1972.gadā zemnieki rokot aku atklāja Ciņa Šihuandi kapenes.Izrādās,lai izpatikti valdnieka būt mūžīgi varenam,viņa kapeņu cēlēji tās bija veidojuši tā,it kā būtu aprakta visa valsts.Kapenes aizņem 52 kvadrātkilometrus.Lai to atraktu ,36 gadus būtu jāstrādā 700 tūkstošiem strādnieku.
Pagaidām pētnieki ir atrakuši tikai nelielu daļu no apraktās Ciņa Šihuandī armijas.To veido apmēram 6000 mālu figūras.Stāsta,ka paša valdnieka atdusas vietā,kas veidota kā milzīga pazemes piramīda,esot piļu un pazemes modeļi,māksligās Huanhe un Jandzi upes ar visiem dambjiem,kā arī pasakaini dārgumi.Lampas kapeņu veidotāji esot pielējuši ar vaļu eļļu,lai tās degtu mūžīgi.
Roma.
Romu bieži sauc par Mūžīgo pilzētu,jo tā pastāv gandrīz 3 gadu tūkstošus.Tomēr no tās Romas, kas pastāvēja senajos laikos,nav saglabājies pārāk daudz.
Seno Romu ir sagrāvuši gan kari,gan zemestrīces,bet visvairāk paši Romieši.Jaunus namus būvējot,viņi bieži izlauzuši akmeņus no vecajām ēkām.Tomēr mūsdienu pilsētā gluži kā saliņas ir dažas senās celtnes vai laukumi ar drupām.
Tev patiks šie raksti
