Par to, ka Antarktīdā, Karalienes Modas zemē, atrodas slepena nacistu patvertne – “Bāze -211”, pastāstija bijušais SS oberšturmbanfīrers Valters Šulke. Pateicība par tēva kapa atrašanu V.Šulke, kādam cilvēkam, tad arī izstāstija visu, ko zin par Bāzi - 211.
Bāze - 21122
- Kad es pabeidzu Berlīnes universitāti, mans tēvs, reihsvēra ģenerālis, aizsūtija mani uz vienu no SS daļām. Tā bija bāze pie Lamanša, Francijas piekrastē, - stāsta V.Šulke. – tur es korektēju “FAU-2” raķešu palaišanu uz Londonu. 1944. gadā es tiku pārsūtīts uz kādu citu poligonu Pēnemindē, kur tika izmēģinātas jaunākās paaudzes raķetes “FAU-5”, bet vēl mēs izmēģinājām lidaparātus, kas ļoti līdzinājās lidojošajiem šķīvīšiem. 1945. gadā, kad krievi bija pienākuši klāt pavisam tuvu, mūs visus evakuēja ar zemūdenēm.
Tad mēs vēl nezinājām, ka viena no zemūdenēm, uz kuras borta atradas SS lielākie bosi un ierēdņi, brauc uz vācu koloniju, kas atrodas Argentīnas krastos. Un to, ka cita zemūdene, ar zinātniekiem un konstruktoriem, aizpeldēja uz bāzi Antarktīdā, es uzzināju, jau atrodoties Argentīnas kolonijā. Mans istabas biedrs man prasīja : “ Vai tu kaut ko esi dzirdējis par bāzi Antarktīdā?”. Es pakratiju plecus un teicu, ka es pirmo reizi dzirdu par tādu bāzi. Dzīvojot ar viņu vienā istabā, viņš man pastāstija visu, ko zin, par Bāzi – 211
- Bāze 211, jeb kā to vēl sauca, - Jaunšvābija, bija nacistu radīta bāze 1930. gados, pēc vairākām ekspedīcijām uz Karalienes Modas zemi. Tur, netālu no termālo ūdeņu avotiem, tika atklāta milzīga teritorija, kurā nebija vis ledus, bet gan sausa zāle. Zem antarktiskajām oāzēm pētnieki atrada milzīgas, kupolveidīgas alas, bet zem tām – geizerus un pazemes ezerus ar ūdeni, kas sasniedza +18°C. Tur arī tika atklātas zemūdens grotas, kas bija ideāli piemērotas zemūdeņu kustibai.
Šo teritoriju nacisti pasludināja par reiha īpašumu. Tad, mazliet vēlāk, 30. gadu beigās, ar kuģi “Švābenlande” un ar fīrera zemūdenēm, uz šo teritoriju tika aizgādāta pārtika, būvmateriāli, laboratoriju aprīkojums, traktori, sliedes, vagonetes, kalnrūpniecibas aprīkojums, kā ari cilveki – labākie zinātnieki, inženieri - konstruktori, kā arī tūkstošiem ieslodzīto no koncentrācijas nometnēm. Viņi uzbūvēja veselu pazemes pilsētu ar laboratorijām, rūpnīcām un angāriem. V.Šulkes istabas biedra vārdiem sakot – “ Vācieši Jaunšvābiju veidoja kā neieņemamu pilsētu
Šajā bāzē tika ievesti abu dzimumu brīvprātīgie no hitlerjūgenda, lai no viņiem varētu veidot jauno āriešu rasi.
Kara beigās, Bāzē-211, ieradās visi augstākie Reiha virsnieki, uz bāzi tika savests Hitlera arhīvs, kā arī kara laikā salaupītie dārgumi. Zemūdenes U-530 kapteinis, Haincs Šeffers, V.Šulkem pastāstija arī kādu citu atgadījumu. H.Šeffers, būdams zemūdenes kapteinis, 1945.gada 10.jūlijā, Ķīlē, pieņēma uz zemudenes borta piecus noslēpumainus pasažierus. Viņu sejas bija apsaitētas. Viņi visu ceļu esot klusējuši, bet ,kad garām ejošo bumbu dēļ, zemūdene esot sākusi mazliet kratīties, divi pasažieri neizturēja un sāka lamāties. Pēc balss kapteinis abus esot atpazinis – viens bija gestapo šefs Millers, bet otrs, tuvs Hitlera līdzdarbonis – M.Bormans. Man bija pavēlēts, viņus visus izsēdināt, kādā no Argentīnas ostām un pēc tam peldēt uz Bāzi-211.
1960. gados V.Šulke tikās ar leģendāro lidotāju, fīrera mīluli Hannu Raiču. Tikšanās notika Spānijā, kur viņai piederēja helikopteru centrs. H.Raiča stāstija, ka ir bijusi Antarktīdā 1943.gadā. Šajā bāzē, pēc Raičas vārdiem, tika veidoti skaņas un lāzeru, psihiskās iedarbības ieroči, pat esot bijuši uzkonstruēti lidaparāti, pēc izskata - lidojošie sķīvīši. Pat pazemes rūpnīcās tika bagātināts plutonijs, lai varetu uzmeistarot kodollādiņus. Labi, ka viņi ne reizi netika izmantoti.
Loģiski, ka amerikāņi jau bija izošņājuši, ka Antarktīdā patstāv tāda bāze. 1946. gadā pēc Pentagona rīkojuma, amerikāņi devās “zinātniskajā ekspedīcijā” , admirāļa, Ričarda Bērda vadībā. Šī zinātniskā ekspedīcija sastāvēja no 13 karakuģiem, 25 lidmašīnām un helikopteriem, no 1 lidmašīnu bāzes kuģa, 4100 jūras kājniekiem, un pats svarīgākais – no 25 ( ! ) zinātniekiem.
Daudzi jau tāpat zināja, ka ekspedīcijas īstais mērķis ir nacistu bāzes likvidācija Karalienes Modas zemē. Kad amerikāņi bija jau bāzes tuvumā, viņiem uzbruka. Nacisti iznīcināja 1 kuģi, 13 lidmašīnas, kā arī gāja bojā desmitiem amerikāņu karavīru. Zinātniskās ekspedīcijas lidotāji stāstija, ka no ūdens iznira lidojoši diski, ar nāvējosiem stariem, iznīcinot visu, kas pagadās ceļā. Pēc daudziem gadiem, kad V.Šulke no ASV atgriezās Berlīnē, viņš publicēja ekspedīcijas vadītāja Ričarda Bērda dienasgrāmatu.
Admirāļa Bērda dienasgrāmata. Kad Bērds jau atradās Antarktīdā, viņš ar lidmašīnu lidoja ap iespējamo nacistu bāzes vietu, kad pēkšņi no ierindas izgāja kompass un pārtrūka radiosakari. Un tad, pēkšņi virs lidmašīnas, parādijas lidojošs disks, kurš pēc skata atgādināja britu armijas ķiveri, tikai ar svastiku uz sāna. Kā rakstija admirālis :”Lidmašīna nokļuva lamatās.” Piespiedu kārtā lidmašīna nolaidās laukumā, kas bija nokaisīts ar smalku granti. Pie admirāļa un radista piegāja daži cilvēki – gara auguma blondīni, visi viens otram diezgan līdzīgi. Šie cilvēki kopā ar gūstekņiem, caur milzīgu lūku laidās pazemē. Pēc dažām minūtēm viņi nokļuva pazemes pilsētā, stāvēdami pie kautkādas lielas ēkas. Admirāli lūdza ienākt, bet radistam bija jāpaliek ārā. Ejot cauri gariem gaiteņiem, Bērds pēkšņi nonāca plašā kabinetā, kur pie galda sēdēja padzīvojis cilvēks, līdzīgs tiem, kas sagūstija lidmašīnas ekipāžu. - Laipni lūgti, admirāl- teica svešinieks. – Mēs jums atļaujam šeit atrasties, par cik jūs esat labs cilvēks. Jus varēsiet atgriezties Amerikā ar noteikumu, ka jūs visi nekavējoties pametīsiet šo teritoriju. Pasakiet ASV valdībai, ka uz jebkuru iejaukšanos, attiecībā uz šo teritoriju tiks pielietoti visi iespējamie ieroči. Ne tikai jums, bet arī mums ir kodolieroči.- Bet pa to laiku citas ekspedīcijas lidmašīnas ielauzās bāzes teritorijā. Viens no lidotājiem vēlāk stāstija : “ Mums piepeši uzbruka lidojoši diski, kas pēkšņi iznira no ūdens. No kautkādiem neredzamiem stariem, eskadriļas mīnu kuģis “Merdok” pēkšņi uzliesmoja un nogrima. Pēc 20 minūtēm lidojošie diski pēkšņi pazuda. Nacisti varēja mūs iznīcināt, bet to neizdarīja.”