Kādreiz ir bijusi vēlme nolaisties jūras vai okeāna dzīlēs un noskaidrot, kā tur ir un kas tur dzīvo?
Lūk, neliels ieskats par baisākajiem un dīvainākajiem radījumiem, kuri dzīvo dziļi zem ūdens.
Baisākie ūdens dzīļu radījumi5
170
2
Zombijtārpi (Osedax roseus). Zombijtārpi dzīvo mirušo vaļu kaulos. Bez mutes,bez zarnām un izvadorgāniem šie 4 centimetrus garie tārpi izdzīvo izdalot skābi, kas noārda vaļu kaulus, un ar simbiotisko baktēriju palīdzību, kuras barojas no vaļu taukiem, spēj uzsūkt vajadzīgās uzturvielas.
Lielgalvas skulpins (Psychrolutes phrictus). Šis dīvainais radījums atsauc atmiņā šausmu filmu The Blob - nedaudz atgādina filmā redzamo citplanētiešu invāziju. Taču realitātē šī zivju suga ir sastopama ap 2800 m dziļumā Amerikas rietumu krastā - tātad Klusajā okeānā. Šīs zivis dažreiz ieķeras krabju zvejas tīklos, kurus ielaiž tuvu pie grunts, tāpēc gadās iespējas tās izvilkt un aplūkot tuvāk.
Gigantiskais isopods (Bathynomus giganteus). Gigantiskais isopods izskatās tik baiss, ka liekās viņš tevi varētu apēst, kamēr tu guli. Un patiesībā var jau arī - ja vien spētu tevi noķert. Šī radībā dzīvo dziļi ūdenī, kur tā medī un pārtiek no tā, ko var noķert - lēni kustošos jūras gurķus, sūkļus, nematodes - vai atrast - beigtas zivis, kalmārus, vaļus.
Goblinhaizivs (Mitsukurina owstoni).Goblinhaizivs nedaudz atgādina kādu aizvēsturisku dinozauru - garš deguns, mazas acis un asi, robaini zobi. Haizivs izstieptais snuķis palīdz tai sameklēt barību uz okeāna grunts. Haizivs žoklis var paplašināties uz āru vai ievilkties iekšā, tāpēc sejas daļa izskatās krietni savādāka nekā citām zivīm.
Proboski tārps (Parborlasia corrugatus). Proboski tārpi izaug līdz pat 2 metru garumam, tie vāc pārtiku slīdot pa okeāna apakšu. Šie tārpi visticamāk var apēst jebko, kas gadās to ceļā, tiem ir maz vai pat vispār nav dabisko ienaidnieku.
Sarkanais astoņkājis (Stauroteuthis syrtensis). Šis sarkanais astoņkājis ir savdabīgi skaists radījums. Tas pārsvarā sastopams Atlantijas okeāna ūdeņos, vairāk pie Amerikas krastiem. Šī astoņkāja kājas ir savienotas ar peldplēvi, kas atvieglo peldēšanu lielā dziļumā. Uz visiem astoņiem taustekļiem ir novietoti bioluminiscējoši piesūcekņi, kas ne tikai palīdz satvert barību, bet arī spīd. Zinātnieki uzskata, ka šie spīdošie taustekļi ir domāti, lai pievilinātu planktonu - gluži kā kukaiņus vasaras naktīs uz gaismu.
Jūras cūka (Scotoplanes). Ja cerēji ieraudzīt pūkainu grauzēju - mīļdzīvnieku, diemžēl nevaru tevi iepriecināt. Šī rukšķētāja ir sastopama dziļos ūdeņos un tai ir krietni vairāk kāju, nekā zināmajām cūkām. :) Patiesībā šis dzīvnieks ir jūrasgurķu paveids, zinātnieki ir novērojuši, ka tās sastopamas lielās grupās, kurās tās pārvietojas pa okeāna apakšu.
Akmeņzivs (Synanceia verrucosa). Šai zivij ir neparasta kamuflāža - tā izskatās pēc apsūnojuša akmens, šī maskēšanās lieliski palīdz barības ķeršanā. Bez tā ka akmeņzivs izskatās kā akmens, tā ir arī viena no indīgākajām zivīm pasaulē - uz akmeņzivs muguras atrodas 13 asas spuras, kuras izdala stipru indi, kas cilvēku var nogalināt pāris stundu laikā.
Kruzuļainā haizivs (Chlamydoselachus anguineus). Izlasot vārdu 'kruzuļainā' ne viens vien, iespējams, iedomājās kaut ko saistītu ar mežģīnēm un kruzuļiem, un ne velti - zivs savu nosaukumu ieguvusi pateicoties savām kruzuļiem līdzīgajām žaunām. Kruzuļainā haizivs ar saviem adatām līdzīgajiem zobiem veikli saplosa savus upurus - mīkstos astoņķajus un citas dziļūdens zivis.
Hauliods (Chauliodus sloani). Varbūt šī 25 cm garā zivs izskatās itin nekaitīga, tomēr tās zobi ir spēks ar ko jārēķinās. Ilkņi, kas vairāk atgādina kārtīgus durkļus, ir zivs pusgalvas garumā, atļaujot zivij nežēlīgi sakost un aprīt savu upuri.
Tev patiks šie raksti
