Šoreiz interesanti fakti par zilo milzi - Urānu.
Par Marsu vari lasīt šeit ---> http://www.spoki.lv/vesture/Noslepumaina-planeta-MARSS/221218
Aukstā planēta - URĀNS16
161
0
Urāns ir aukstākā planēta Saules sistēmā.
Urāns ir septītā planēta no Saules, kas riņķo pa savu orbītu 2,88 miljardu km attālumā. Bet tas tomēr ir daudz tuvāk, nekā Neptūns, kas ir vidēji 4,5 miljardu km attālumā no Saules. Bet Urānam ir viena neparasta īpašība - tas ir patiešām, patiešām auksts. Atšķirībā no citām lielajām planētām Saules sistēmā, Urāns faktiski izdala mazāk siltuma nekā tas uzsūc no Saules. Citas lielas planētas ir ārkārtīgi karstiem kodoliem, un izstaro infrasarkano starojumu. Bet kaut kas liek Urāna kodolam atdzist līdz stāvoklim, ka tas neizdala daudz siltuma. Par mākoņu virspusēs temperatūra uz Urāna var noslīdēt līdz 49 K (-224 ° C).
Urāns ir sagriezies uz tā sāniem.
Visas Saules sistēmas planētas rotē par savu asi ar līdzīgu slīpumu pret Sauli. Protams, katrai planētai tas mazliet atšķiras. Piemēram, Zemes rotācijas ass noliecas 23,5 grādu attālumā no Saules virsmas; Marsam ir līdzīgi. Bet Urāna rotācijas slīpums ir 99 grādi. Citiem vārdiem sakot, šī planēta griežas uz sāniem. Visas planētas izskatās mazliet kā vilciņš, jo tās iet ap Sauli, bet Urāns izskatās vairāk kā bumba, slīdoša uz sāniem.
Un tas noved pie citiem dīvainiem faktiem par Urānu ...
Vasara uz Urāna ilgst vienu gāāāāru dienu – 42 gadus.
Diena uz Urāna ir tikai aptuveni 17 stundas gara. Bet tas, ka Urāns atrodas slīpi strādā tā, ka viens vai otrs pols parasti ir vērsts pret Sauli. Tas nozīmē, ka pie Urāna Ziemeļpola diena ilgst pusi Urāna gada - 84 Zemes gadus. Tātad, ja jūs varētu stāvēt uz Urāna ziemeļpola, jūs varētu redzēt Saules pieaugumu debesīs, tās ceļu 42 gadu garumā, un, visbeidzot, tās nozušanu zem horizonta. Pēc tam varēsiet vērot 42 gadus tumsas.
Urāns ir otrā mazāk blīvā planēta.
Vismazāk blīvā planēta Saules sistēmā ir Saturns. Patiesībā Saturna blīvums ir tik zems, ka tas peldētu pa ūdens virsmu, ja jūs varētu atrast pietiekami lielu baseinu, kur to ielikt. Urāns ir otrā mazāk blīvā planēta Saules sistēmā. Urāna blīvums ir tikai 1,27 g/cm3. Citiem vārdiem sakot, Urāns nogrimtu ūdenī (ūdens blīvums ir 1 g/cm3). Tik zemam blīvumam ir interesanta blakusparādība. Lai gan Urāns ir 14,5 reizes masīvāks par Zemi, jūs uz tā pieredzētu tikai 89% gravitācijas spēka, ja jūs varētu stāvēt uz tā virsmas.
Urānam ir gredzeni.
Skaidrs, ka Saturnam ir gredzeni, jūs varat tos redzēt no jebkura pagalma ar teleskopu. Bet Urānam ir otrais visdramatiskākais gredzenu kopums Saules sistēmā. Atšķirībā no Saturna daļiņām, kas ir sastāv no spilgtas ledus, Urāna gredzeni ir ļoti tumši. Tie ir arī ļoti šauri, tikai pāris kilometru plati. Astronomi uzskata, ka Urāna gredzeni ir ļoti jauni, un, iespējams, veidojušies relatīvi nesen, nevis kopā ar pašu planētu.
Urāna atmosfēra ir garlaicīga .... tiešām?
Gaismā redzams, ka Urāns ir garlaicīga zila bumba. Jūs nevarat redzēt apbrīnojamas mākoņu joslas un vētras, ka mēs redzam Jupiteram un Saturnam. Bet skatoties tuvāk, citā viļņu garumā, piemēram, infrasarkanajos staros, jūs redzēsiet, ka Urānam tomēr ir mākoņu joslas. Agrākie novērojumi uz Urāna neuzrādīja neko, bet teleskopi uzlabojās un 1990.gadā parādīja, ka Urāna atmosfērā ir spilgti reģioni. Daži no šiem mākoņiem ilgst tikai stundu, bet citi ir pazīstamas jau kopš Voyager lidojuma 1986.gadā. Astronomi ir arī spējuši iegūt diagrammu ar vēja ātrumu uz Urāna, un ir konstatēts, ka tas var būt 250 m/s.
Urānam ir 27 pavadoņi.
Tāpat kā visām milzu planētām, Urāns arī ir vairāki pavadoņi. Astronomi ir saskaitījuši 27 dabīgos pavadoņus. Bet tā ir diezgan viegla svara pavadoņu grupa. Ja varētu apvienot visu to masu, tā veidotu mazāk nekā pusi no Tritona, Neptūna lielākā pavadoņa masas. Lielākā Urāna pavadoņa Titania, diametrs ir aptuveni puse no Mēness diametra.
Urāns bija pirmā planēta, kas atklāta modernajā ērā.
Lielākā daļa planētu ir redzamas ar neapbruņotu aci, un bija pazīstamas senos laikos. Urāns bija pirmā planēta, atklāta pēc teleskopa izgudrošanas. Tas pirmo reizi tika reģistrēts 1690.gadā, no sākuma tika uzskatīts, ka tas ir zvaigzne Vērša zvaigznājā. Līdz 1781.gadā astronomi beidzot saprata, ka Urāns ir planēta. Viens no Urāna atklājējiem sākotnēji vēlējās, lai Urānu nosauktu "Džordža zvaigzne" pēc karaļa Džordža III, tomēr astronomu kopiena sliecās par labu nosaukumam Urāns un pie tā arī palika.
Jūs varat redzēt Urānu ar neapbruņotu aci.
Jums varētu būt pārsteigti uzzinot, ka jūs varat redzēt Urānu bez teleskopa, vienkārši ar acīm. Pie vektora 5,3 Urāns ir tieši tādā spilgtuma skalā, ka cilvēka acs var uztvert. Protams, vajadzīgas ir ļoti tumšas debesis un precīzi zināt, kur meklēt, lai redzētu Urānu. Izmantojot binokli Urānu ir iespējams redzēt arī pie spilgtākām debesīm.Ir neparasti zināt, ka Urāns visu laiku ir bijis tur, gatavs lai to atklāj, bet neviens nezināja, ko meklēt.
Urāns ir apmeklēts tikai vienu reizi.
Tikai viens lidojums kosmosa vēsturē ir jebkad pietuvojies Urānam. NASA Voyager 2 zipped pietuvojās Urānam 1986.gada janvārī, atrodoties aptuveni 81.000 km no Urāna virsmas. Tika uzņemtas tūkstošiem Urāna un tā pavadoņu fotogrāfijas, pēc tam misija devās pētīt nākamo mērķi - Neptūnu. Neviens cits kosmosa kuģis nav nosūtīts uz Urānu, un nav arī plānots sūtīt vairāk. Tātad, sāciet vien pierast pie tām dažām bildēm, ko esam ieguvuši.
Tev patiks šie raksti
