Arheologs, žurnālists un kinodokumentālists Simha Jakoboviči apgalvo, ka cilvēces rīcībā jau 21 gadu ir svēta relikvija – naglas, ar kurām bija krustā sists Jēzus Kristus. Simha divas pat demonstrē – jaunā dokumentālā filmā ‘’Kristus naglas’’ viņš stāsta par to, kā šīs naglas atrastas un kāpēc tās vajadzētu uzskatīt par ‘’tieši tām’’ naglām.
Naglas ir ar lokveida galviņām un apmēram 8 cm garas. Tām atlocīti gali. Abas naglas, kas it kā esot augšējās, ar kurām bija krustā piesistas Kristus rokas, atrastas jau 1990. gadā kapā, kam pilnīgi nejauši uzdūrušies celtnieki. Viņi būvējuši ceļu kādā Jeruzālemes parkā uz dienvidiem no vecpilsētas, Abutoras rajonā.
Kaps atradies alā, kur bijuši 12 akmens šķirsti – osuāriji ar pavisam 63 cilvēku mirstīgajām atliekām. Visskaistākajā un bagātīgākajā osuārijā bija iegravēts vārds Josif bar Kaiafa, bet starp citiem atrastas 60 gadus veca vīrieša atliekas. Viena no naglām gulējusi pašā šķirstā, bet otra – līdzās tam. Pētnieki noteikuši, ka apbedījums ir ģimenes kaps un tam ir apmēram 2000 gadu. Tātad tur atdusējās cilvēki, kuri varbūt sastapuši dzīvu Jēzu Kristu. Savukārt Kaiafa vārds Jūdejā bija tik rets, ka ar visai lielu ticamību varēja piederēt tieši tam garīdzniekam, kura rokās, kā minēts Svētajos rakstos, ticis nodots arestētais Dieva Dēls.
Jakoboviči uzskata, ka garīdznieks pēc Kristus sodīšanas kaut kādu iemeslu dēļ saglabājis šīs naglas un nav no tām šķīries arī pēc savas nāves. Varbūt viņš izdarīto ļoti pārdzīvojis, jo pēc Svētajiem rakstiem: ‘’Tas bija Kaiafa, kas jūdiem deva padomu, ka labāk vienam cilvēkam mirt par visu tautu.’’ Pie Kaiafas tika atrastas arī monētas, dažādi priekšmeti un māla kvēpeklis.
Pārsteidzoši, ka naglas, ko no apbedījuma izcēla 1990. gadā, noslēpumainā kārtā uzreiz pēc tam pazuda un zinātniekiem nodoto senlietu sarakstā nemaz netika minētas. Jakoboviči apgalvo, ka tās atrastas vienā no Televivas universitātes laboratorijām. To apstiprina arī Anatomijas un antropoloģijas nodaļas vadītājs profesors Israels Gerškovičs. Savukārt citi Izraēlas arheologi nenoliedz, ka Abutoras rajonā tāds kaps 1990. gadā atrasts. Lai noskaidrotu, vai šīs naglas patiešām ir no Jēzus krustā sišanas, vajadzētu uz tām atrast asins atliekas, ko tad savukārt varētu laboratoriski salīdzināt ar asinīm uz Turīnas līķauta, kurā bijis ietīts Kristus ķermenis pēc krustā sišanas. Tad gan būtu oficiāli jāapliecina arī tas, ka pats Turīnas līķauts ir īsts...
Kas attiecas uz pašu Kaiafu, viņš patiešām kalpojis par garīdznieku un vēlāk izkalpojies pat par Jeruzālemes reliģiskās padomes vadītāju. Tieši Kaiafa, kā minēts Svētajos rakstos, esot iestājies par Jēzus nogalināšanu, jo baidījies, ka Kristus mācība liks tautai buntoties, romieši šo sacelšanos apspiedīs un nogalinās daudzus cilvēkus, bet viņu pašu nometīs no augstā amata. Rakstos minēts, ka 37. gadā Kaiafa no amata galu galā patiešām atcelts, bet līdz pat savai nāvei 60 gadu vecumā, palicis ļoti ietekmīgs cilvēks.
Jāpiebilst, ka pirms četriem gadiem(tagad deviņiem) viena Kristus krusta naglām līdzīga sensācija jau bijusi. Parādījās paziņojums, ka beidzot atrasts Dieva Dēla kaps. Tas it kā esot apbedījums, kuram 1980. gadā uzdūrušies celtnieki, kuri nodarbojās ar Austrumtalpiotas-Jeruzālemes dzīvojamā rajonā rekonstrukciju. Uz atrastajiem osuārijiem bija uzraksti, kas liecina, ka tur atdusas ‘’Jēzus, Jāzepa dēls’’, divas Marijas (varētu domāt, ka tās ir Jaunava Marija un Marija Magdalēna), kā arī citi Bībelē pieminētie Kristum tuvie cilvēki. Tiesa gan, troksnis par svētās ģimenes kapavietas atrašanu ātri norima. Galvenais pamatojums: Jēzus vārds pirmajā gadsimtā bijis tik ļoti populārs, ka iegravēts uz pavisam 98 arheologiem zināmiem osuārijiem... Tātad būtu grūti noteikt, kurš no tiem ir īstais un vai vispār tāds atrasts. Piemēram, jau minētajā Jēzus kapavietā galīgi neiederas Marija Magdalēna, kurai nekādu radniecisku saišu ar šo ģimeni nav. Savukārt citi zinātnieki pavisam skandalozi mēģina pierādīt, ka Jēzum un Marijai Magdalēnai bijuši pat kopēji bērni...
Šāgada(2011.) jūnijā Britu muzejā tika izstādīts viens ērkšķis no vainaga, kas bijis galvā Jēzum. Ja ticam leģendai, ērkšķu kronis ticis izvests no Konstantinopoles 1204. gadā, ceturtā krusta karagājiena laikā. Vainags nonācis pie Francijas karaļa Ludviķa IX, kurš to glabājis speciāli uzbūvētā zvanu tornī. To revolūcijas laikā sagrāvuši sacēlušies pilsoņi; ērkšķu vainags izglābts un jau gandrīz 200 gadu glabājas Parīzes Dievmātes katedrālē, tiesa gan, vietā, kur tūristus neielaiž. Vai šī relikvija patiešām ir īsta, nav zināms, Toties skaidrs, ka tā katrā ziņā nav jaunāka par slaveno Turīnas līķautu...
Neskaitāmi mākslas darbi, literatūra un stāsti par jēzu kristu un joprojām nav neviena pierādījuma, ka šis murgs bijis īsts. Pēc 1000 gadiem cilvēki droši vien meklēs pierādījumus, ka Harijs Poters bijis īsts.
Nu nez, 2000 un tik ilgus gadus, atrasti ĪSTIE? Nu tas jau līdzinas atrast adatu siena kaudzē.
Protams, katram jau sava ticības nostāja.
Naglas tas ir labi, bet iedomājaties kas būtu uz baznīcu torņiem ja Jēzus būtu pakārts ????
