Reālu cilvēku reālas atmiņas par Padomju laikiem.
„...Ar trīsām atceros bufeti Urālos, kur vieglas tējas krāsas šķidrums, pēc bufetnieces vārdiem, bija stipra kafija...”
Ak, kas par valsti bija! Kas par valsti... #58
750
1
„...Japāņu kasešu iepakojumus ārā nemeta. Plāno polietilēnu uzmanīgi gar malām pārgrieza ar žileti, lai būtu iespējams tur kaseti ielikt atpakaļ uzglabāšanai, lai nenobružājas.”
„...Tā nav anekdote, ka „Adidas” sporta kostīmu prasīja aizdot kaimiņiem, lai nofotografētos pases bildei. Tā ir īstenība...”
„...Pat neatceros, par ko, bet šis miesnieks bija manam tēvam lielu pateicību parādā, tāpēc gaļas 80-tajos mums netrūka...”
„...1989.gadā, Maskavā, aizgāju uz universālveikala atvēršanas laiku, lai rindā mazāk būtu jāstāv. Pūlis jau savācies, durvis atver, un visi gāžas iekšā, vienam vīram pirksts nejauši iesprūda metāla dekorācijā, sānos no ieejas. Pūlis veļas, pirkstu tā viņam arī norāva...”
„...Izlocījāmies kā varējām pēc astoņu stundu darba dienas. Padomu, kā pašūt bērnam kreklu no veca vīriešu krekla uztvērām nopietni un ar pateicību.”
„...Kā šodien atceros pensionārus, kas ar kruķiem kāvās par tiesībām stāvēt paralēlajā „bez rindas” rindā...”
„...Amerikāņu bērnu ziemas zābaciņus, ko mans tēvs par 12 dolāriem bija nopircis Aļaskā, man aizliedza vilkt uz skolu, atļāva vilkt, tikai ejot ciemos. Skolā nozagtu acumirklī, no kājām novilktu...”
„...1987.gadā kāds modīgs jaunietis nopirka no manis strīpainus aizkarus, lai uzšūtu no tiem bikses. Vienkārši ieraudzīja manā istabā aizkarus un sāka lūgties – „Pārdod!”...”
„...Slavenais franču aktieris Žerārs Filips nāvīgi apvainoja visas bijušās PSRS sievietes. Pēc kārtējā Maskavas kinofestivāla, riktīgi sapircies vietējos veikalos, viņš atveda uz Franciju padomju ražotos sieviešu apakšveļas spožākos paraugus un uzrīkoja izstādi Parīzē. Francūži smējās locīdamies par padomju apakšveļas fasoniem, krāsām un auduma kvalitāti. Francūzietes vai mira no smiekliem, lūkojoties uz padomju tekstilnieku fantāzijas lidojumiem: pantaloni ar uzkasījumu blāvi rozā un gaišzilā krāsā, kokvilnas zeķes, kas pēc krāsas un faktūras atgādināja gofrēta kartona izstrādājumus...”
„...Nesen man vecmamma tā arī saka: lūk, tu ziepju gabalus met ārā, tā taču nedrīkst, jāieliek viņi kaprona zeķē, tad vēl ilgi lietot varēs...”
Tev patiks šie raksti
