Jau trešā daļa piezagusies nemanot, jo cilvēkiem ir, ko stāstīt . Atgādināšu, ka te ir Krievijas krievu liecības par tiem laikiem, toreizējo situāciju Latvijā nevar salīdzināt ar situāciju pašā Krievijā. Tomēr ostās no jūrniekiem varēja dabūt visu ko, bet Krievijā bija nesalīdzināmi sliktāka situācija...
Ak, kas par valsti bija! Kas par valsti... #315
935
4
„...Veikalos stāvēja trīslitru burkas ar bērzu sulu, sālītiem gurķiem rokas lielumā un skābēti kāposti. Gaļas nebija. Nē, tirgū gaļa bija, tikai maksāja vairākas reizes dārgāk, nekā veikalā. Vispirms veikalnieki grūda prom kaulus. Mīkstumus tirgoja tikai tad, kad kauli bija izpirkti, ja nebija jau viss iztirgots zem letes...”
"Pasulei - mieru! Nost ar imperiālismu!"
„...Bija tādi „firmas” katalogi, pēc kuriem varēja pasūtīt ārzemju mantas; šie katalogi bija „svešvalodā”, bībeles biezumā, tie bija šausmīgs deficīts, tos varēja dabūt tikai caur pazīšanos – un ne jau ar mērķi pasūtīt šīs visas lietas, nē! – bet gan tikai, lai paskatītos uz skaistajām bildītēm (un kādas tur bija rotaļlietas, vēl šodien siekalas tek, kad atceros!)...”
„...Gruzijas un Krasnodaras tējas bija vairākas zortes, sākot ar 2-ro šķiru, kur ietilpa dīvaina smalkne, kas varēja saturēt koksnes daļiņas, un beidzot ar „Ekstra” šķiru, kur bija tā pati otrās šķiras tēja, sajaukta ar indiešu vai Ceilonas tēju.”
"Toties mēs taisām raķetes, un aiztaisījām Jeņiseju, un arī baleta ziņā mēs esam visai pasaulei priekšā!"
J.Bisbors
„...Māte strādāja pārtikas rūpniecībā, reiz kaut kur 70-tajos stāstīja, kā miliči tīri nejauši esot pieķēruši nozieguma vietā ekspeditoru, kurš vedis pienu no kolhoza uz pilsētu. Vecis esot apstādinājis mašīnu pusceļā, atšķaidījis pienu ar ūdeni, pirms tam atlejot sev no katra trauka, un samaisījis šito lietu ar koku, paceltu pa ceļam...”
Pārtikas preces. Alus.
„...Tēvs man principā nedzērājs, tomēr uz svētkiem sev pa vienai atļauj. Ņēma divus lielos kvasus, bet dzert nācās turpat, starp piedzērušiem purniem, neatejot no letes, jo pārdevēja visu laiku bļāva: „Stāvam visi tepat, pie vitrīnas, lai es jūs visus redzētu!” - baidījās, ka krūzes aizstieps...”
„...Lai plastmasas maisiņš kalpotu ilgāk, tajā lika otru maisiņu, vai tā laika kaprona tīkliņu. Un pirmo īpaši skaisto plastmasas maisiņu es nopirku sievai uz dzimšanas dienu aš par 25 rubļiem. Tālajā Aizbaikālā tā bija. Un kurš atceras, cik maksāja īsti firmas džinsi?...”
Tev patiks šie raksti
