Aizvēsturiskie milzu kaķi7
149
3
Milzu gepards
Milzu gepards (Acinonyx pardinensis) ģenētiski atbilda mūsdienu gepardam (Acinonyx jubatus), visticamāk arī izskatījās ļoti līdzīgi, tikai tas bija daudz lielāks.
Milzu gepards bija dzimis, lai skrietu ātri, bet zinātnieki strīdas, vai tiešām tas spēja skriet tik pat ātri, cik mūsdienu gepards, ņemot vērā tā lielo svaru, kas, atsaucoties uz dažu sacīto, padarījis tā laika gepardu lēnāku.
Tai pat laikā citi saka, ka milzu gepards, kuram proporcionāli bijušas arī garākas kājas un lielāka sirds un plaušas, pilnīgi noteikti bija spējīgs skriet tik pat ātri vai pat ātrāk nekā gepardi spēj šodien. Milzu gepardi apdzīvoja Eiropu un Āziju (sākot ar Vāciju, Franciju, līdz pat Indijai un Ķīnai) Pliocēna un Pleistocēna laikmetā; tie izmira ledus laikmeta beigās. Saprotams, ka dzīvojot aukstākā vidē nekā mūsdienu gepardi, pastāv iespēja, ka milzu gepardiem bijis biezāks kažoks spilgtākā krāsā.
Zobenzobu tīģeris
Aizvēsturisko laiku zobenzobu tīģeris pieder Smilodon zobenzobu tīģeru ģintij, lai gan tiem bijuši gari ilkņi, zobi kopumā bijuši īsāki un trulāki, tomēr gana smaili, lai spētu iekosties miesā. Tie vairāk atgādināja haizivs vai dinozauru gaļēdāju zobus, nekā mūsdienu kaķa zobus.
Zobenzobu tīģeri nežņaudza savu medījumu kā to dara mūsdienu kaki; tie izkoda milzīgu gabalu upura miesas un gaidīja, kamēr tas noasiņo līdz nāvei. Zobenzobu tīģera nogalināšanas veids bijis krietni asiņaināks un skarbāks par visu mūsdienu kaķu medījuma slaktēšanas paņēmieniem.
Zobenzobu tīģeris bijis ļoti liels, salīdzinot ar mūsdienu standartiem. Tā izmērus var salīdzināt ar lielāko daļu lauvu mātīšu izmēriem. Ķermenis bijis krietni spēcīgāks, šaurākiem, spēcīgākiem locekļiem un izteikti spēcīgu kaklu. Kaķa paliekas atrastas Floridā, blakus aizvēsturisko meža cūku paliekām, kuras acīmredzami bijušas viena no šī kaķa iemīļotākajām maltītēm. Zobenzobu tīģeri dzīvojuši Pleistocēna periodā (ledus laikmets), bet neviens nezina, kad īsti tie izmiruši; vai tos ”izmedīja” cilvēks, vai kā citādi.
Milzu jaguars
Mūsdienās jaguāri drīzāk ir pieskaitāmi pie mazāka izmēra kaķiem, ja tos salīdzina ar lauvām vai tīģeriem, taču kādreiz tie svēra vidēji 60-100kg. Smagākie tēviņi (dzīvojuši Dienvidamerikā) svēruši aptuveni 150kg, kas šodien ir aptuvenais Āfrikas lauvas svars. Aizvēsturiskos laikos gan Ziemeļamerika, gan Dienvidamerika bija milzu jagurāru mājas.
Šiem milzu kaķiem bijuši garāki locekļi un astes, nekā mūsdienu jaguāriem. Zinātnieki tic, ka šie jaguāri vairāk bijuši līdzenumu dzīvnieki, tomēr sacensība starp tiem un Āfrikas lauvām, kā arī citiem lielizmēra kaķiem, piespiedusi tos adoptēties mežainā apvidū, kur tie sekmīgi attīstīja savu īso kāju pielietojumu.
Aizvēsturiskie milzu jaguāri bija pieaugušas lauvas vai tīģera lielumā, visticamāk tie bijuši pat vairāk reižu spēcīgāki ar daudz spēcīgāku “kodienu”.
Ir zināmas divas aizvēsturisko milzu jaguāru pasugas – “Panthera onca augusta” (Ziemeļamerika) un “Panthera onca messembrina”, pazīstams arī kā Patagonijas pantera (Dienvidamerika). Abi no tiem dzīvoja Pleistocēna laikmetā, izmira ~10 000 gadus atpakaļ, ar ledus laikmeta beigu iestāšanos.
Eiropas jaguars
Atšķirībā no iepriekš pieminētā milzu jaguāra, Eiropas jaguārs vai Panthera gombaszoegensis ģenētiski neatbilst mūsdienu jaguāram. Neviens nezina, kā šis dzīvnieks izskatījās, bet daži zinātnieki uzskata, ka tas lielā mērā atgādinājis mūsdienu jaguāru vai vismaz kaut ko līdzīgu lauvas un jaguāra krustojumam. Runā, ka kādas Austrumāfrikā atrastās kaķu dzimtas dzīvnieka fosīlijas varētu piederēt Eiropas jaguāram, turklāt, tās pastāsta arī part to, ka šiem jaguāriem bijušas tīģerim līdzīgas iezīmes.
Šie milzīgie plēsoņas svēra 210 un vairāk kilogramus, kā arī Eiropā tie noteikti bija barības ķēdes pašā augšgalā. To fosīlijas atrastas Vācijā, Francijā, Anglijā, Spānijā un Nīderlandē.
Alu lauva
Alu lauva bija milzīga lauvas pasuga, tā svēra vismaz 300kg - tik pat, cik Amūras vai Sibīrijas tīģeris, kuri ir mūsdienu lielākie kaķi.
Alu lauva bija viena no bīstamākajiem un spēcīgākajiem plēsoņām ledus laikmeta norietā Eiropā. Ir atrasti daudzi alu zīmējumi un dažas statujas, kas attēlo alu lauvu. Interesanti, ka šiem atdarinājumiem nav krēpju, labākajā gadījumā - nedaudz biezāks kažoks kakla apvidū, kā mūsdienu tīģeriem.
Mulsinoši, ka daži no alu zīmējumiem parāda to, ka alu lauvai uz kājām un astes bijušas blāvas strīpas. Tas dažiem zinātniekiem licis domāt, ka alu lauva tomēr vairāk bijusi radniecīga tīģerim, tomēr, ģenētiski pētot aizvēsturiskos kaulus, pierādījās, ka alu lauva galu galā tomēr ir lauva, lai gan, ja alu māksliniekiem var ticēt, tā bijusi visai dīvaina paskata lauva.
Tev patiks šie raksti
++
