Mēs visi zinām vai vismaz aptuveni nojaušam, kas ir gravitācija. Ja nu tu gadījumā nezini, tad tieši gravitācija ir tā, kas notur mūs uz mūsu mīļās planētas virsas. Lasi dažus interesantus faktus par gravitāciju un kā tā ietekmē mūs, un mums apkārt esošo pasauli!
Sveces bezsvara stāvoklī
Ja mēs iededzināsim sveci esot bezsvara stāvoklī, tad svece degs ar apaļu liesmiņu un tā būs zilā krāsā.
Nāvējošie burbuļi
Ja gadījumā kādreiz nokļūstiet bezsvara stāvoklī, tad cenšaties izvairīties no gāzētiem dzērieniem. Lieta ir tajā, ka bezsvara stāvoklī cilvēka organismā mainās gāzu izplatīšanās principi. Labākajā gadījumā šāds gāzēts dzēriens jums izraisīs spēcīgu vemšanas lēkmi. Tieši tādēļ astronautiem, kuri atrodas starptautiskajā kosmos stacijā, sagaidot Jauno gadu, nākas iztikt bez šampanieša.
Gravitācija un citu planētu kolonizēšanā
Gravitācijai būs liela nozīme, kad cilvēki kolonizēs citas planētas. Teorētiski cilvēki spēj dzīvot tikai uz tādām planētām, kuru gravitācija atšķiras no Zemes gravitācijas ne vairāk kā trīs reizes. Pretējā gadījumā tiks traucēta smadzeņu apgāde ar asinīm.
Tualetes faktors
Uz zemes cilvēki izjūt nepieciešamību doties uz tualeti, lai pačurātu tad, kad urīnpūslis ir piepildīts par vienu trešdaļu no sava maksimālā apjoma. Tā tas ar mums notiek dēļ zemes gravitācijas ietekmes. Tomēr kad cilvēki atrodas kosmosā, kur cilvēks atrodas bezsvara stāvoklī, tie neizjūt nepieciešamību apmeklēt tualeti, līdz urīnpūslis nav maksimāli piepildīts.
Kalnu augstums
Teorijā gravitācija kontrolē arī uz planētas formējošos kalnu maksimālo iespējamo augstumu. Uz Zemes šis teorētiskais maksimālais augstums ir 15 kilometri
Mēness fizika
“Apollo” Mēness misijas laikā uz Mēness tika pārbaudīta G.Galileja brīvā kritiena teorija, kura vēsta, ka visi priekšmeti neatkarīgi no to masas krīt ar vienādu paātrinājumu. Eksperimenta gaitā izrādījās, ka uz Mēness, neskatoties uz tā vājāko gravitāciju, priekšmeti krīt ar lielāku ātrumu nekā uz Zemes. Izskaidrots tas tiek ar to, ka uz Mēness nav atmosfēras un tās izraisītas pretestības.
Neizdevusies zvaigzne
Daudzi zinātnieki uzskata, ka Jupiters ir neizdevusies zvaigzne. Šai planētai piemīt pietiekoši spēcīga gravitācija, lai uzkrātu zvaigznei līdzvērtīgu masu, tomēr vienlaicīgi tā gravitācijas ir par maz, lai tas sāktu pārveidoties par zvaigzni
Saules ietekme
Ja mūsu Saule pēkšņi pazustu, Saules sistēma vēl kādu laiku izjustu tās gravitācijas ietekmi. Zemei šis laiks ir aptuveni 8 minūtes. Kad šis laiks paietu Saules sistēmas objektu orbītas sāktu mainīties.
Uz Saules sistēmu un mūsu Zemi iedarbojas arī citu zvaigžņu gravitācija. Ņemot vērā to ar kādu ātrumu, šo zvaigžņu gravitācijas lauks izplatās un to cik tālu šīs zvaigznes atrodas ir skaidrs, ka ļoti daudz no šīm zvaigznēm neeksistē jau ļoti ilgu laiku.
Kalni uz zvaigznēm
Ja mūsu Saule kādreiz pārvērtīsies par neitronu zvaigzni, tad atbilstoši zinātnieku aprēķiniem, gravitācija uz tās būs tik spēcīga, ka pats augstākais kalns uz tās nevarētu būt augstāks par dažiem milimetriem.
Man patika