8 pikanti un dīvaini fakti par priekšsēdētāja Mao Dzeduna privāto dzīvi10

Viņš nekad netīrija savus zobus. Mao neticēja zobu higiēnai. Viņš nelokāmi atteicās tīrīt savus zobus. Tā vietā, viņš katru rītu dzēra tēju, jo uzskatīja, ka tā notīra zobus. "Es tīru savus zobus ar tēju," Mao pavēstīja savam zobārstam. "Es nekad tos netīru. Tīģeris nekad netīra savus zobus. Kāpēc tīģera zobi ir tik asi?" Rezultāts bija diezgan pretīgs. Mao zobi bija tik ļoti pārklāti ar aplikumu, ka kāda persona izteicās tie izskatījušies kā "nokrāsoti ar zaļu krāsu." Viņa smaganas bija inficētas. "Kad pieskāros viņa smaganām," viņa ārsts rakstīja, "iztecēja strutas." Satraukta par Mao veselību, viņa komanda uzstāja, lai viņš sāktu tīrīt zobus. Bet labākajā gadījumā viņi piespieda viņam to darīt uz vienu dienu. Tad Mao atkal atgriezās pie zobu noskalošanas ar tēju.

Viņš apgalvoja, ka spēj nopeldēt 15 kilometrus 65 minūtēs Mao mīlēja peldēt. Tas bija viens no viņa mīļākajiem hobijiem. Viņam tas arī labi padevās. Patiesībā, ja tic viņa propagandas ministriem, viņš bija labākais pasaulē. 1966.gadā, viņš pievienojās 5000 citiem peldētājiem ikgadējās Jandzi pārpeldēšanas sacensībās. Viņam bija jau pāri septiņdesmit, bet viņš gribēja pierādīt, ka viņš bija tik spēcīgs kā jebkad. Tādēļ viņš pārpeldēja Jandzi upi. Saskaņā ar Ķīnas presi, Mao nopeldēja 15 kilometru garo distanci rekordlaikā - 65 minūtēs. Tas nozīmē, ka Mao peldēja ar ātrumu 3,8 metri sekundē - iznāk, ka 70 gadīgais vīrs bija divreiz ātrāks nekā Maikls Felpss. Diemžēl, kā par lielu nelaimi propagandas ministrija nozaudēja video ar Mao pārcilvēcisko peldējumu. Tomēr avīzēs Kīnas mediji ziņoja, ka Mao sasniedzot finišu pat nebija nemaz noguris.

Padomju Savienība pētīja viņa izkārnījumus. Kad Mao 1949.gadā viesojās Maskavā, viņš paredzēja varoņa cienīgu sagaidīšanu. Viņš bija pārliecināts, ka par godu viņam tiks izklāts sarkanais paklājs un, ka viņš tiks godināts tā kā pasaules lieliskākās komunistu valsts līderis to ir pelnījis. Tā vietā, Josifs Staļins ieslēdza Mao viesnīcas istabā un bombardēja viņu ar ēdienu. Tas padarīja Mao traku. Sašutis par šādu necieņu viņš kliedza, "Es esmu šeit, lai darītu ko vairāk par ēšanu un diršanu!" Viņš kļūdījās. Tieši tāpēc viņš bija šeit. Staļins bija ierīkojis Mao tualeti tā, lai viņa izkārnījumi aizietu uz īpašu kasti, nevis kanalizācijas sistēmu. Tad Staļina labākie zinātnieki pētīja Mao vēdera izeju. Ja viņa izkārnījumos nebija pietiekami daudz kālija, zinātnieki uzskatīja, tad tas nozīmēja, ka Mao ir nervozs. Staļins atteicās tikties ar Mao, kamēr nebija izpētīti viņa izkārnījumi. Vēsture klusē par to, kas tajos tika atrasts, tomēr Staļinam tas nepatika. Kad abi beidzot tikās, Staļins atteicās parakstīt vienošanos ar Mao. Viņa izkārnījumi nebija pietiekami labi.

Viņam bija 14 gadus veca mīļākā. Mao patika jaunas meitenes, ļoti, ļoti jaunas. Krimināli jaunas. 1962.gadā, kad viņš bija 69 gadus vecs, viņš uzsāka dēku ar 14 gadus vecu meiteni. Viņas vārds bija Čena, un viņa bija armiju izklaidējošās deju grupas dalībniece. Viņa dziedāja un dejoja par godu Mao, kurš skatījās meiteņu uzstāšanos un tad aicināja viņas visas uz savu guļamistabu "pagatavot viņam tēju." Kad Čenas vecāki uzzināja, ka viņa guļ ar priekšsēdētāju, viņi bija nikni. Viņas tēvs vēlējās rakstīt Mao dusmīgu vēstuli, taču viņš nevarēja to darīt. Tas bija Kultūras revolūcijas laikā. Apsūdzēt priekšsēdētāju Mao par kaut ko nozīmēja nāvi. Tā vietā, dēka turpinājās 5 gadus līdz Mao sieva kļuva greizsirdīga un pieprasīja, lai viņš Čenu izraida. Mao raudāja, kad viņš teica Čenai, lai viņa dodas prom. Tad, dažus gadus vēlāk, viņš noorganizēja, lai viņa apprecētos ar citu vīrieti - šādā veidā viņu turot ārpus savas dzīves, lai izvairītos no sievas dusmām.

Viņš neizmantoja tualetes. Jau pieminētā Maskavas apmeklējuma laikā, Staļins bija licis Mao izmantot tualeti. Tā bija iespējams vienīgā reize Mao mūžā, kad viņš izmantoja tualeti, lai atvieglotos. Oficiāli, Mao bija tualete, taču viņš neizmantoja tualetes, vienīgi ārkārtas gadījumos. Viņš neticēja tām. "Tās smird," Mao sacīja, " smaka tur kaitē smadzenēm." Viņš bija uzaudzis fermā, un bija uz jūs ar jēdzienu santehnika. Ik reizi, kad Mao vajadzēja atviegloties viņš skrēja tuvējā mežā. Katru reizi, kad Mao sagribējās pakakāt, viņa miesassargam Li Jiņqao nācās paķert lāpstu un iet ar viņu ārā. Tas bija Li pienākums priekšsēdētājam izrakt bedri un sargāt viņu, kamēr viņš kakāja - tas parasti aizņēma ilgu laiku. Mao cieta no aizcietējumiem lielāko daļu savas dzīves. Viņa trešajai sievai, He Žiženai, nācās veikt viņam klizmu.

Viņš lika Hruščovam uzvikt piepūšamās aproces. Mao nekad pilnībā neatguvās no uzņemšanas, kādu Staļins viņam bija devis. 1958.gadā, kad Ņikita Hruščovs apciemoja Mao, Mao atriebās. Hruščovs nebija īpaši sportisks cilvēks. Viņš bija metru sešdesmit garš, 91 kilogramu smags, un fiziski nespējīgs. Viņš neprata peldēt, bet Mao bija peldēšanas eksperts. Tā vietā, lai aicinātu Hruščovu uz tikšanos tam paredzētā zālē, Mao lika Hruščovam ar viņu satikties pie peldbaseina. Hruščovam bija jāstāv bērniem paredzētajā baseina galā, kamēr Mao peldēja apkārt un aicināja Hruščovu dziļajā baseina daļā. Pēc kāda laika, Mao palūdza, lai viņa asistents iedod Hruščovam piepūšamās aproces. Kamēr abi pasaules līderi apsprieda starptautisko politiku, Mao piespieda Padomju Savienības līderi sekot viņam ūdenī kā tādam bezpalīdzīgam sunītim savam saimniekam. Vēlāk Hruščovs atzina "Man nekad nav padevusies peldēšana, es tikai plunčājos pa ūdeni parasti. Bet viņš peld man apkārt, izrādās, vienlaikus izklāstot savus politiskos uzskatus. Tas bija Mao veids, kā ielikt sevi pārākā pozīcijā. " Hruščovs nebija priecīgs par to. Pēc šīs tikšanās viņš pavēlēja izvākt visus Padomju padomniekus no Ķīnas. Drīz pēc tam, attiecības abu valstu starpā izjuka.