Pēc Otrā pasaules kara aktuāla bija sagrauto pilsētu atjaunošana un pārplānošana. Bija nepieciešams celt arī jaunas dzīvojamās mājaus un administratīvās ēkas. 50. gadu arhitektūrā bija spēcīga 30. Gadu internacionālā stila ietekme, un līdz pat 60. Gadiem daudzviet pasaulē pilsētu kvartālus plānoja ar plašām un taisnām ielām, uzceltajām jaunajām ēkām bija raksturīgas tīras formas, betons un stikls to ārējā apdarē. 70. gados arhitektūra kļuva daudzveidīgāka, arhitekti sāka iekļaut noformējumā vēsturiskas detaļas, neparastus elementu sajaukumus, lai pārsteigtu skatītāju.
20. gs. arhitektūras mākslas, kas mainīja pasauli2
106
1
Brutālisms
Brutālisms ir 50.-60. gadu arhitektūras virziens, kas deva priekšroku tēraudam un betonam. Šie materiāli ļāva ātri veidot brīvākas, mainīgākas formas celtnes ar atsegtām betona sienām un konstrukcijām, piešķirot arhitektūras elementa nozīmi arī elektrības kabeļiem, ventilācijas ierīcēm u. tml. Slavenākā brutālisma stila celtne ir Pompidū Nacionālais mākslas un kultūras centrs Parīzē. 1969. Gadā Francijas Republikas prezidents Žoržs Pompidū nolēma radīt Parīzē jaunu kultūras centru. Tika izsludināts starptautisks konkurss. 1972. -1977. gadā īstenoja arhitektu Ričarda Rodžersa un Renco Pjano ieceri un uzbūvēja ēku, kura ir ti kā izvērsta uz āru: eskalatori, lifti, ventilācijas caurules, ūdensvadi un pat masīvie tērauda balsti, kas parasti veido celtnes karkasu, atrodas ēkas ārpusē. Ēkas izveidē izmantotas augstas kvalitātes tehnoloģijas – tā sauktais high – tech. Šis nosaukums radies, saliedējot angļu mākslas vesture pastāvošus apzīmējus high style (augstais stils) un technology (tehnika).
Postmodernisms
Postmodernismam ir raksturīgi, ka ēkas izveidē galvenais vairs nav funkcijas un vienkāršība, bet gan spēle ar dažādiem – gan no vēstures ņemtiem, gan jaunizgudrotiem elementiem un to formu, celtniecībā izmantojot sarežģītas tehnoloģijas. Šādas arhitektūras piemērs ir arī šeit redzamā Džeimsa Stērlinga veidotā Jaunā Valsts mākslas galerija (1977-1984) Štutgartē, Vācijā. Muzeja centrā atrodas slīpas apejas apjozts pagalms, kura cilindriskā forma atsauc atmiņā kupoliem apjumot antīko un renesanses celtņu centrālās telpas. Postmodernistiskā manierē arhitekts sekmīgi apvienojis monumentalitāti ar demokrātismu.
Vēlīna modernisms
Tipiski vēlīnā modernism arhitektūras paraugi 50. gados ir Ņujorkas augstceltnes – arhitekta Ludviga MMīsa van der Roes Seagram Building – tīrās formas iespēju raksturīgs piemērs – un viņa projektēšanas principu garā celtais debesskrāpis Lever House (arhitekts Gordons Banšafrs). Abas celtnes ir administratīvo un tirdzniecības celtņu etalons daudzās pasaules valstīs.
Tev patiks šie raksti
