2 pasaules karš Latvija: Latvijas ebreju kopienas iznīcināšana14
176
2
Holokausts Latvijā, kura rezultāta aizgāja bojā lielākā daļa Latvijas ebreju, notika tādēļ, ka Latviju okupēja vācu karaspēks. Līdz 1941. gada 8. jūlijam visa Latvija bija Vācijas varā. Aptuveni 20 000 ebreju paguva evakuēties uz austrumiem, bet vairāk nekā 70 000 palika vācu okupētajā teritorijā. Ebreju iznīcināšana Latvijā notika pēc Vācijas augstākās vadības rīkojuma un vācu amatpersonu tiešā vadībā.
Ebrejus visādi pazemoja un arī atklāti aplaupīja. Nacionālsociālistu rasistiskā propaganda izvērsa vēol nebijušu antisemītisma kampaņu, publicēja dažādas brošūras un rakstus presē, kā arī izdeva plakātus. Ebrejiem pavēlēja uz apģērba uzšūt Dāvida zvaigzni, noliedza staigāt pa ietvēm. Vācu okupanti izmantoja ebrejus arī kā lētu darbaspēku, maksājot viņiem simbolisku darba algu vai izsniedzot minimālu pārtikas devu. Lai ebrejus kontrolētu, tie tika pārvietoti uz geto – īpaši nožogotu un apsargātu pilsētas daļu, kuru tie nedrīkstēja atstāt.
Vācijā tika izveidotas speciālas militāras vienības, kuru uzdevums bija “iznīcināt komisārus, ebrejus un čigānus” okupētajās teritorijās. SS brigādefīrera Valtera Štālekera komandetie 990 vīri Latvijā bija sadalīti speciālās iznīcināšanas vienībās, katra līdz 150 masu iznīcināšanais sagatavotu slepkavu.
Tika izveidotas arī vairākas 200-300 vīru lielas latviešu SD palīgvienības, ko vadīja Mārtiņš Vagulāns Jelgavā un Viktors Arājs Rīgā. Jau jūlija sākumā tās piedalījās pirmajās pret ebrejiem vērstajās akcijās. 4. jūlijā tika nodedzināts Rīgas galvenais ebreju lūgšanu nams – sinagoga Gogoļa ielā, pēc tam vēl divas sinagogas; vienības rīkoja arī izbraukuma reidus Latvijas teritorijā ebreju nogalināšanai. Pēc rīkojuma no Berlīnes divās dienās – 30. novembrī un 8. decembrī – risinājās tā sauktā Rumbulas akcija, kurā nošāva aptuveni 24 000 Rīgas ebreju. Tādas pašas akcijas notika Liepājā Šķēdes jūrmalā un Daugavpilī pie Poguļankas. Līdz 1941. gada decembrim nogalināja pavisam 68 000 Latvijas ebreju. Visas šīs akcijas vadīja vācu SS un SD virsnieki. Teritorijās, kur ebreji bija pilnīgi iznīcināti vai deportēti, uzstādja zīmes “Judenfrei” (vācu val. – brīvs no ebrejiem).
Par spīti nāves soda draudiem, daudzi Latvijas iedzīvotāji glāba savus kaimiņus un viņu radus un draugus no iznīcināšanas. Muzejā “Ebreji Latvijā” apkopotas ziņas par 220 ebreju slēpšanas gadījumiem, kuros bija iesaistīti vairāk nekā 400 glābēji. Izvērtējot visus šodien pieejamos avotus, var secināt, ka Latvijā izglābts apmēram 400-450 ebreju. Slēpto skaits bija krietni lielāks, taču lielākā daļa tika atklāti un nošauti, bet viņu slēpēji – bargi sodīti..
1941. gada beigās un 1942. gada sākumā uz Rīgu tika atvesti aptuveni 20 000 ebreju no Vācijas, Austrijas, Francijas, Dānijas, Čehijas un citām Eiropas zemēm. Daļu ieslodzīja Rīgas geto – īpaši nodalītā teritorijā, citus Rumbulā nošāva.
1942. gadā daļu ebreju pārveda uz koncentrācijas nometnēm Salaspilī un Ķeizarmežā (tagadējā Mežaparka teritorijā). Koncentrācijas nometnes bija ierīkotas arī Strazdumuižā un Dundagā. Daļu ieslodzīto iznīcināja, bet vairākus tūkstošus dzīvi palikušos Latvijas un citu Eiropas valstu ebrejus 1944. gada vidū pārveda uz Vācijas nometnēm.
Tev patiks šie raksti
