2 pasaules karš: Holokausts nacistu okupētajā Latvijā7
168
1
Pret ebrejiem vērsto genocīdu nacisti uzsāka uzreiz pēc vācu okupācijas armijas ienākšānas Latvijā 1941. gadā. Otrā pasaules kara laikā holokaustā aizgāja bojā desmitiem tūkstošu ebreju tautības Latvijas pilsoņu, to vidū daudzi veiksmīgi un kompetenti rūpnieki, tirgotāji, finansisti, kā arī mākslas un zinātnes darbinieki. Nogalināto vidū bija gandrīz tūkstotis Latvijas Brīvības cīņu dalībnieku.
Latvijas teritorijā ebreji dzīvoja jau kopš 16. gadsimta. 19. un 20. gadsimtā ebreju kopiena izaugusi un nostiprinājusies visa Latvijas teritorija. 20. Gs. 20. Un 30. Gados jaunajā Latvijas valstī ebreji veidoja saimnieciski, politiski, kulturāli un reliģiski aktīvu minoritāti, kuras pārstāvjiem bija liela loma saimniecības, banku sistēmas un kultūras attīstībā. Tajā pašā laikā daļa ebreju bija trūcīgi amatnieki un strādnieki, dauzas ģimenes, īpaši – Latgalē, slīga nabadzībā. Kaut arī Latvijā nebija svešas antisemītisma izpausmes, latviešu vairākums to neatbalstīja un valdība stingri apkaroja krasākās tā izpausmes.
Latvijas ebreju sabiedrība ar bažām sekoja līdzi Otrā pasaules kara norisēm jau kopš tā sākuma, jo bija zināms, ka acistiskajā Vācijā notiek nežēlīga ebreju vajāšana, kas turpinās visas vācu armijas okupetajās teritorijās. 1939. gada rudenī izplatījās informācija par nacistu okupantu represijām pret ebrejiem vācu armijas ieņemtajā Polijā, ebreju masveida padzīšanu no dzīvesvietām, slepkavošanu un viņu īpašuma konfiskāciju.
Nacistiskās Vacijas ātra militārā uzvara par Dāniju, Norvēģiju, Nīderlandi, Beļģiju, Parīzes krišana un Francijas kapitulācija 1940. gada jūnijā visos Latvijas iedzīvotājos radīja satraukuma un baiļu izjūtu. Īpaši noraizējušies bija ebreji. Tādēļ daļa no viņiem 1940. gada 17. jūnijā ar atvieglojumu uzņēma ziņu, ka Latvijas valdība pieņēmusi PSRS “priekšlikumu” ielaist savā teritorijā Sarkanās armijas “papildu kontingentu”. Lai gan daudzi saprata, ka sākas okupācija un Latvijas neatkarības likvidācija, taču loloja cerības, ka Baltijā staļiniskā režīma izpausmes nebūs tik nežēlīgas kā PSRS un vismaz daļēji tiks atjaunota demokrātija. Kaut arī daļa kreisi noskaņoto ebreju aktīvi atbalstīja jaunās varas politiku, tika slēgtas ne tikai ebreju politiskās un reliģiskās organizācijas, bet arī lielākās kultūras bedrības un teātri. Jau 1940. gada rudenī sākās represijas pret Latvijas ebreju kopienas vadošo eliti. 1941. gada 14. jūnija masu deportācijas cieta vairāk nekā 1700 ebreju tautības pilsoņu.
Drīz pēc tam Latvijas ebreju vesture sākās pats smagākais pārbaudījums, jo, nonākot nacistiskās Vācijas okupācijas varā, viņi, līdzīgi kā vairāki miljoni ebreju citās Eiropas zemēs, kļuva par holokausta upuriem.
Tev patiks šie raksti
