2 Pasaules karš Latvija: Okupācija un aneksija21
275
1
Lai uzraudzītu PSRS prasību izpildi, Rīgā ieradās PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Višinskis. 1940. gada 19. jūnijā viņš iesniedza Valsts prezidetnam K. Ulmanim jaunās valdības ministru sarakstu, nākamajā dienā tas tika apstiprināts. Valdībā bija sabiedrībā pazīstami un populāri cilvēki, kas dažādu iesmeslu dēļ bija ar mieru sadarboties ar okupācijas varu. Par valdības vadītāju kļuva profesors Augusts Kirhenšteins, par iekšlietu ministru – tautā populārakais rakstnieks Vilis Lācis.
Jūlija sākumā A. Kirhenšteina valdība pēc Maskavas norādījuma paziņoja, ka Latvijā tiks atjaunota demokrātija, un izsludināja Saeimas vēlēšanas. Lielā steigā tika sagatavots vēlēšanu likums un pieteikts Komunistiskās partijas organizētā Latvijas Darbaļaužu bloka kanditātu saraksts. Vairāki pazīstami politiskie darbinieki ar bijušo izglīrības ministru dzejnieku Ati Ķeniņu priekšgalā mēģināja izveidot Demokrātisko latviešu vēlētāju kandidātu sarakstu un izstrādāja vēlēšanu platformu. Tajā bija pausta nepārprotama uzricība brīcai, neatkarīgai un demokrātiskai Latvijai. Tā kā visi preses izdevumi jau atradās A. Kirhenšteina valdības kontrole, tie atteicās Demokrātiskā bloka platformu publicēt. Aicinājuma vēlētājiem iespieda slepeni dažādās spiestuvēs. Vēlēšanu priekšvakarā jaunās varas parstāvji aplenca Demokrātisko latviešu vēlētāju biroju, veica kratīšanu un konfiscēja visus vēlēšanām sagatavotos materiālus. Saistībā ar šo vēlēšanu saraksta izveidošanu un atbalstīšanu okupācijas režīms represēja daudzus cilvēkus. Ar dažādiem formāliem ieganstiem tika noraidīti arī citi alternatīvie vēlēšanu saraksti.
14. un 15. jūlijā vēlēšanas Latvijā notika Padomju Savienības varas pārstāvju pārraudzībā un Sarkanās armijas klātbūtne. Piedalīšanās tajās faktiski bija obligāta, jo laikrakstos tika publicēti nepārprotami draudi, ka visi, kas atturas no balsošanas, tiks uzskaitīti par tautas ienaidniekiem. Vēlēšanu komisija oficiāli paziņoja, ka Latvijas tauta gandrīz vienbalsīgi atbalstījusi vienīgo kandidātu sarakstu un ievēlējusi parlamentu, ko sāka saukt par Tautas saeimu.
21. jūlijā savā pirmajā sēdē Tautas saeima pasludināja Latvijā padomju varu un pieņēma lēmumu lūgt uzņemt Latvijas Padomju Savienības sastāvā. Tajā pašā dienā Valsts prezidenta pilnvaras pārņēma A. Kirhenšteins, bet K. Ulmani izsūtīja uz PSRS, kur viņš 1942. gadā mira Krasnovodskas cietumā Turkmēnijā.
1940. gada 5. augustā Tautas saeimas delegācija piedalījās PSRS Augstākās padomes sēdē Maskavā, kur Latviju “oficiāli” uzņēma Padomju Savienībā. Ar to neatkarīgā Latvijas valsts beidza pastāvēt savā teritorijā.
Latvijas sūtnis ASV A. Bīlmanis jau 1940. gada 13. jūlijā ASV Ārlietu ministrijā izteica protestu pret notikumiem Latvijā. Viņš ziņoja ASV presei, ka tautas vārdā protestē pret Latvijā notiekošajām nelikumīgajām pārmaiņām un rezervē sev tiesības neatzīt 14. un 15. jūlijā notiekošos Saeimas viltus vēlēšanu rezultātus. Protestus viņš atkārtoja arī vēlāk. Tiem bija rezultāti. ASV valdība “iesaldēja” amerikāņu bankās noguldītos Baltijas valstu līdzekļus un zeltus, piešķirot sūtniecību un konsulātu uzturēšanai nepieciešamās summas. 1940. gada jūlijā ASV valsts sekretāra vietnieks Samners Velless parakstīja deklarāciju, kurā ASV valdība nosodīja PSRS vēlmi iznīcināt Baltijas valstu neatkarību. Pec Otrā pasaules kara ASV konsekventi neatzina Baltijas valstu iekļaušanu PSRS – ne de iure, ne de facto.
Tev patiks šie raksti
Jo arī katra atsauce palīdz "rakt dziļāk"