Ļoti iespējams, ir vēl daudz citu vēsturisku personību, kas varētu atrasties šajā topā, bet šie konkrētie cilvēki slaveni ar savu milzīgo nežēlību. Dažas aprakstītās epizodes varētu šķist nepatīkamas, bet ceru, ka tas nemazinās jūsu interesi lasot šo rakstu! ;)
10 visļaunākās vēstures personības14
135
0
Delphine La Laurie
La Laurie bija sadistiska sieviete, kas dzīvoja Ņjūorleānā, ASV. Viņas māja bija kā šausmu kambaris. 1834. gada 10. aprīlī viņas savrupmājas virtuvē izcēlās ugunsgrēks, un ugunsdzēsēji, cīnoties ar lesmām, atrada divus vergus, pieķēdētus pie plīts. Kā izrādījies, viņi paši arī bija izraisījuši šo ugunsgrēku, lai pievērstu uzmanību šai mājai. Citi vargi vēlāk ugunsdzēsējus aizveda līdz mājas bēniņiem, kur arī atradās īstais pārsteigums- vairāk nekā ducis cilvēku ar izkropļotiem ķermeņiem bija iekalti važās pie istabas sienām un grīdas. Daži no viņiem bija kļuvuši par nežēlīgu medicīnisko eksperimentu upuriem. Viens vīrietis kļuvis par dīvainas dzimumu maiņas daļu, kāda sieviete bija iesprostota būrī ar salauztām ekstremitātēm, kas vēlāk pārveidotas, lai izskatītos kā krabja spīles. Citai sievietei La Laurie bija nogriezusi gan rokas, gan kājas, kā arī izgriezusi apļveida fragmentus no viņas ādas, lai izveidotu līdzību ar kāpuru. Dažiem vergiem bija aizšūtas mutes un tie bija cietuši badu, citiem rokas bija piešūtas pie citām ķermeņa daļām. Daudz tika atrasti jau miruši, bet dzīvi palikušie lūdzās, lai tos nogalina, lai atbrīvotu no sāpēm, kuras tie izcieta. Pati La Laurie aizbēga un tā arī nekad netika noķerta vai sodīta.
Heinrich Himmler
Heinrich Himmler bija holokausta un tā beigu risinājuma "arhitekts", uzskatīts par vienu no lielākajiem masu slepkavām (lai gan patiesībā šis tituls pienākas Josifam Staļinam). Holokausts nekad nebūtu noticis, ja nebūtu šī vīrieša. Viņš bija tas, kurš mēģināja izveidot Āriešu rasi. Himmlera rases tīrības plāni vainagojās ar Hitlera iesaistīšanos veicot neapdomīgus un straujus militāros lēmumus tā vietā, lai ļautu lemt ģenerāļiem, tādējādi priekšlaicīgi beidzot karu. Pēc kara viņš tika sagūstīts, sesekmīgi mēģināja vienoties ar rietumiem un bija šokēts, ka pret viņu izturas kā pret noziedznieku. Himlers beidza savu dzīvi, izdarot pašnāvību- viņš norija cianīda kapsulu.
Ādolfs Hitlers
Hitlers 1933. gadā kļuva par Vācijas kancleru, 1934. gadā kļuva par "fīreru", līdz viņa pašnāvībai 1945. gadā. Otrā Pasaules kara beigās viņa pasaules iekarošanas un rasu tīrības politika bija nesusi nāvi un iznīcību desmitiem miljoniem cilvēku, ieskaitot sešu miljonu genocīdu pret ebrejiem, zināmu kā holokaustu. 1945. gada 30. aprīlī pēc ielu kaujām, kad Padomju armija jau bija divu kvartālu tuvumā no Reihstāga, Hitlers nošāvās, tajā pašā laikā pārkožot arī cianīda kapsulu. Hitlers vērtējams kā nežēlīgāks cilvēks kā Himlers, jo viņs bija atbildīgs par šīs idejas izpildīšanu un realizāciju.
Ilse Koch
Ilze Koha, zināma arī kā "Buhenvalda kuce" savas sadistiskās nežēlības pret cietumniekiem dēļ. Viņa apprecēja vēl vienu ļaunu nacistu, kas kalpoja Esesiešiem (SS), Karlam Otto Koham, bet pārspēja viņu savā netiklajā, necilvēcīgajā attieksmē dzīves laikā, kas bija viņas "firmas zīme". Staigājot pa koncentrācijas nometni kaila ar pātagu rokās, viņa demonstrēja savu pārākumu, un ja kāds no vīriešiem kaut vai pār plecu palūkojās uz viņu, tika uz vietas nošauts. Visapkaunojošākā no viņas pasūdzībām bija par to, ka Ilze izvēlējās cietumniekus ar interesantiem tetovējumiem, nogalināja viņus un no tetovētās ādas gabaliem izveidoja lampu abažūrus savas mājas dekorēšanai (diemžēl, neviens pierādījums vai abažūrs tā arī netika atrasti). Pēc kara viņa tika apcietināta un apsūdzēta par vairākiem nodarījumiem. 1967. gadā viņa pakārās savā cietuma kamerā, pēkšņi apzinoties savu vainu.
Krievijas cars Ivans IV
Ivans IV, zināms arī kā Ivans Bargais, bija Maskavas lielhercogs no 1533.- 1547. gadam un bija pirmais, kurš pieņēma cara titulu. 1570. gadā viņš uzskatīja, ka Novgorodas pilsētas elite vēlējās pievienoties Polijai un ar savu armiju devās viņus apturēt. 2. janvārī viņa padotie uzbūvēja mūri apkārt pilsētai, lai neviens iedzīvotājs nevarētu izbēgt. Katru dienu 500- 1000 cilvēki tikai sapulcināti, lai tos mocītu un nogalinātu Ivana un viņa dēla priekšā. 1581. gadā viņš piekāva savu gaidībās esošo meitu par izaicinošu drēbju nēsāšanu, un tā zaudēja savu vēl nedzimušo bērniņu. Kad viņa dēls Ivans to uzzināja, viņš uzsāka ugunīgu strīdu ar savu tēvu, kas beidzās ar viņa nejaušu nāvi no tēva nūjas, kas tikai raidīta viņa virzienā.
Jiang Quing
Jiang Quing bija Ķīnas komunistiskā diktatora Mao Dzeduna meita. Ar gudru manevru palīdzību viņa ieguva augstu amatu komunistiskajā partijā (gandrīz kļuva par partijas vadītāju). Ticama liekas versija, ka viņa bija galvenā Kultūras revolūcijas vadītāja. Šīs revolūcijas laikā daudzas ekonomiskās darbības valstī tika apturētas, neskaitāmas vēsturiskas celtnes, senlietas, grāmatas un gleznas tika iznīcinātas ar sarkanās armijas palīdzību. 10 gadu kultūras revolūcijas laikā tika apturēta arī izglītības sistēmas darbība, daudzi inteliģences pārstāvji tika nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm. Miljonu ķīniešu cilvēktiesības tika anulētas šīs revolūcijas iespaidā. Vairāki milijoni tika ar varu izsūtīti. Mirušo skaits starp sarkanarmiešiem un civiliedzīvotājiem dažādos avotos svārstās no 500000 līdz pat 3 miljoniem, un aptuveni 36 miljoni tikai vajāti.
Oliver Cromwell
Olivers Kromvels bija angļu politiķis un militārists. Viņš bija arī Īrijas iekarošanas vadītājs, vēloties iznīcināt katoļticību Īrijā, kā sekas bija 200000 civiliedzīvotāju nāve dēļ bada un slimībām, un 50 000 īru pakļušana verdzībai. Viņš uzskatīja, ka katoļi ir ķeceri, tātad Īrijas iekarošana viņam bija sava veida "mūsdienu krusta karš". Rūgtums, ko izraisīja Kromvels bija arī viens no iemesliem Īru nacionālisma aizsākumam 17. gadsimtā. Viņš mira 1658. gadā un bija tik nīsts, ka viņa līķi Taibērnā izraka no kapavietas un pakāra, vēlāk sadalīja, atliekas sameta bedrē, bet galvu uzdūra uz mieta un divdesmit gadus izstādīja pie Vestminsteras halles.
Pol Pot
Pols Pots bija tagadējās Kambodžas premjerministrs no 1976.-1979. gadam, lai gan viņš bija faktiskais valsts līderis jau no 1975. gada. Viņa valdišanas laikā Pots bija spēcīgs padomju agrārisma piekritējs, un visi pilsētnieki tika padzīti uz laukiem, lai nodotos lauku darbiem kolhozos un piedalītos piespiedu darba projektos. Nepietiekama uztura, verdzības un nepilnīgās medicīnas aprūpes efekts bija iemesls aptuveni 2 mljonu Kambodžiešu nāvei, kas ir trešdaļa no kopējā iedzīvotāju skaita. Viņa režīms cēla īpašu neslavu visai inteliģencei un citiem "buržujiem", lai tos nogalinātu. Viņa partija veica masu slepkavības vietās, kas bija zināmas kā "nogalināšanas lauki". Līķi tika aprakti masu kapos. Lai ietaupītu munīciju, slepkavības bieži vien tikai veiktas ar āmutiem, cirvju rokturiem, lāpstām vai noasinātām bambusu nūjām.
Shiro Ishii
Išī bija mikrobiologs un 731. nodaļas leitnants, kas bija bioloģiskā kara nodaļa Japānas Imperiālajā armijā II Sino-Japāņu karā. 1936.gadā tika nodibināta 731.nodaļa, kurā Ishii sāka slepenos bioloģiskos eksperimentus armijas aizsegā. Ārpus Ķīnas pilsētas Harbin tika uzcelts 150 ēku komplekss. Dažas no viņa un padoto darbībām iekļāva dzīvu cilvēku sekcijas (ieskaitot grūtnieces, kuras tika apaugļotas ar pētnieku "palīdzību"), ķermeņa daļu amputāciju un pievienošanu to citām ķermeņa daļām, dažu cietumnieku ķermeņa daļas tika sasaldētas, lai pētītu, kā arstēt ielaistu gangrēnu. Dzīvi cilvēki tika lietoti, arī lai izmēģinātu granātas un liesmu metējus. Pētāmajiem objektiem vakcinēja arī dažādu slimību vīrusus, lai pētītu to simptomus un efektus. Lai pētītu venerisko slimību izplatību, sieviešu un vīriešu dzimtes pārstāvji tika inficēti ar gonoreju, sifilisu un citām slimībām izvarošanas ceļā. Tika veiktas vēl daudz citas dažādas darbības.
Kara beigās Išī tika ieslodzīts cietumā un mira 67 gadu vecumā no kakla vēža.
Josifs Staļins
Staļins bija Padomju Savienības Centrālās komitejas komunistiskās partijas ģenerālsekretārs no 1922.- 1953. gadam, kad viņš mira. Staļina vadītās partijas dēļ cilvēki Ukrainā cieta badu un šī rīcība tika klasificēta kā genocīds. Mirušo skaits svārstās starp 2.5- 10 miljoniem cilvēku. Bads tikai izraisīts tieši politisko un administratīvo lēmumu dēļ, un kā pielikums tam nāca arī lēmums par "valsts tīrīšanu", un tādējādi šie cilvēki tika uzskatīti par Padomju Savienības ienaidniekiem. Kopumā staļina valdīšanas laikā tikai nogalināti līdz pat 60 miljoniem cilvēku.
Tev patiks šie raksti
