Diemžēl nevar noliegt, ka kariem ir liela loma mūsu pasaules veidošanā. Tie ir noteikuši mūsu vēsturi, izveidojuši un iznīcinājuši veselas kultūras, un vairākkārt mainījuši sabiedrību tūkstoš gadu garumā. Vēsturē ir bijušas neskaitāmas kaujas gan lielas, gan mazas, bet dažas vēsturi ir mainījušas vairāk nekā citas. Sekojošās 10 uzskaitītās kaujas pat nav lielākās iesaistīto karavīu ziņā, un ne visas no tām ir sauzemes kaujas, bet katrai no tām bija nopietna ietekme uz vēsturi. Ja kāda no šīm kaujām būtu beigusies savādāk, pasaule tagad noteikti izskatītos savādāk.
10 svarīgas kaujas cilvēces vēsturē.27
271
2
Staļingrada 1942-1942.gads. Šī kauja būtībā izbeidza Ā.Hitlera dominanci pār passauli un sāka nacistiskās Vācijas garo ceļu uz galīgo sakāvi Otrajā pasaules karā. Kaujas notika laika periodā starp 1942. gada jūliju un 1943. gada februāri. 1.5 miljoni cilvēku tika nogalināti, sagūstīti vai ievainoti, 91 tūkstotis vāciešu tiek ieslodzīti un visa vācu armija burtiski tika noslaucīta no zemes virsas. Tik lieli bija vācu armijas zaudējumi, ka tā pilnībā netika atjaunota un pārsvarā bija spiesta ieņemt aizsardzības pozīcijas līdz pat kara beigām (ar iespējamiem izņēmumiem Kurskas kaujā 1943. gada jūlijā un Ardēnu operācijā 1944. gada decembrī, vācu armija vairs nebija spējīga uz milzīgām ofensīvām). Maz ticams, ka Vācijas uzvara Staļingradā maksātu krieviem uzvaru visā Otrajā pasaules karā, tomēr tas noteikti tiktu pagarināts vairākus mēnešus, kas pat iespējams vāciešiem dotu laiku sagatavot pašiem savu atombumbas versiju.
Midveja sala 1942.gads. Kas Staļingrada bija vāciešiem, tā japāņiem bija trīs dienu jūras un gaisa spēku cīņa ar ASV 1942. gada jūnijā. Admirāļa Jamamoto plāns bija pārņemt Midveja salu - sīku atolu apmēram četrus kilometrus uz rietumiem no Havaju salām, kuru viņš bija iecerējis izmantot kā tramplīns, no kurienes uzbrukt stratēģiski svārīgākām salām vēlāk. Par lielu pārsteigumu Jamamoto, viņu sagaidīja ASV bumbvedēju vienība admirāļa Čestera Nimica vadībā un, kaujā, kas jebkurā gadījumā bija jāuzvar viņš zaudēja visus četrus savus gaisa spēku pārvadātājus kopā ar visiem gaisa spēkiem un dažus no saviem izcilākajiem pilotiem mazākajai admirāļa Nimica ASV flotei. Sakāve faktiski izbeidza japāņu ekspansiju pāri Klusajam okeānam un deva japāņiem zaudējumu no kura viņi nespēja atgūties. Tā arī ir viena no nedaudzajām Otrā passaules kara kaujām, kurā amerikāņi bija mazākumā, bet tomēr uzvarēja.
Reklāma
Admirāļi Nimics un Jamamoto
Aktija 31.gads p.m.ē. (burtiski galvenā kauja pēc kuras Romas republika kļuva par Romas impēriju) Iedomājieties kā vēsture varēja izmainīties, ja Kleopatras un Marka Antonija flote spētu pretoties mazākajai Oktaviāna flotei. Jūras kaujā ar episkiem karaspēku izmēriem, Kleopatra un Antonijs dažu stundu laikā zaudēja divas trešdaļas savas flotes jeb apmēram 200 kuģus un jebkādas iespējas pretoties Oktaviānam kā Romas imperatoram, pēc tam, kad viņu karavīri saņēma informāciju par sakāvi un sāka masveida dezertēšanu. Acīmredzami negribot pieņemt mocekļa statusu kā zaudētājiem, pārim izdevās izbēgt no slaktiņa un aizceļot atpakaļ uz Ēģipti, lai strādātu pie plāna "B" - izdarīt pašnāvību. Gluži neviļus jāaizdomājas kādēļ tā, ja viņi ir nolēmuši visu beigt ar pašnāvību, vārēja vismaz aiziet kopā ar saviem kuģiem, kas būtu cienījamāks veids kā zaudēt.
Kleopatra un Oktaviāns
Reklāma
Vaterlo 1815.gads. Lai visbeidzot izbeigtu Napoleona mēģinājumus atgūt savu iepriekšējo slavu pēc īsā izsūtījuma uz Elbas salau, mazākais pēc karavīru skaita britu, holandiešu un prūšu karaspēks, ar hercogu Velingtonu priekšgalā atmeta Napoleona karaspēku mazajā Beļģijas pilsētā Vaterlo, tādejādi darot zemisku galu viņa spekulatīvajiem atgriešanās mēģinājumiem. Protams, "mazais kaprālis" bija nedaudz paputināts kopš šīs mazās afēras Krievijā (Borodinas kauja) pāris gadus atpakaļ, kad viņš zaudēja lielāko daļu armijas atkāpjoties no Maskavas dziļā ziemā, bet pēdējais šķērslis diezgan lielā mērā lika pamatus viņa ēras galam, Napoleons tika izsūtīts uz citu vietiņu - Sv. Helēnas salu (tur viņš arī pavadīja dzīves pēdējos gadus). Protams, tas nav droši, ka Napoleons atgūtu pilnīgu kontroli pār impēriju, ja sakautu Velingtonu, bet zaudējmus gan viņam liedza realizēt jebkādus turpmākos plānus saistībā ar impēriju.
Kauja pie Toras 732.gads. Iespējams nekad neesat dzirdējuši par tādu kauju, bet ja franki to zaudētu, mēs, iespējams, locītos Mekas virzienā piecas reizes dienā un studētu Korānu katru nakti. Kauja netālu no Toras pilsētas pulcēja apmēram 20 tūkstošus karolingu frankus Karla Martela vadībā pret 50 tūkstošu arābu karaspēku Abdula Rahmana Al Ghafi vadībā, kas mēģināja ieviest Islāmu Eiropā. Stiprā mazākumā, Martels apveltīts ar ļoti labām kara vadoņa spējām atvairīja iebrucējus un aizdzina atpakaļ uz Spāniju, galu galā arī prom no kontinenta (to izdarīja viņa dēls Pipins Īsais). Ja Martels būtu zaudējis Islāms, iespējams, Eiropā, visbeidzot arī pasaulēkļūtu par galveno ticību.
Getisburga 1863.gads. Ja šī kauja tiktu zaudēta, iespējams, ģenerālis Lī maršētu Vašingtonas virzienā, sūtot Linkolnu un viņa personālu bēgt piespiežot valsti pieņemt Amerikas Konfederācijas Valstu esamību. Savienībai šī bija kauja kurā obligāti jāuzvar, par laimi, atbildīgais cilvēks Džordžs Mīds bija uzdevumu augstumos. Cīņā, kas plosījās trīs svelmainas dienas 1863. gada jūlijā, divas masīvas armijas burtiski viena otru sasita putekļos, bet Savienībai bija pozīcijas pārākums un Lī nepārdomātais lēmums nosūtīt ģenerāļa Piketa vienību uz Savienības frontes centru beidzās ar vissliktāko Konfederācijas spēku sakāvi vēsturē līdz šim. Savienība arī neapšaubāmi nesa ļoti lielus zaudējumus, tomēr Ziemeļi labāk absorbēja masīvos zaudējumus. Dienvidi, no otras puses, nekad vairs pilnībā neatguvās no Getisburgas kaujas un bija spiesti sākt cīnīties aizsardzībā, lai novērstu neizbēgamo sakāvi pret daudz lielākajiem populācijas, industrijas un bagātības ziņā Ziemeļiem.
Reklāma
Ģenerālis Mīds
Kauja par Vīni 1683.gads. Šeit var vilkt paralēles ar ieprikšminēto Kauju pie Toras , jo arābi atkal centās pakļaut visu Eiropu Allāham. Šoreiz zem Osmaņu impērijas karoga ar armijas izmēriem kaut kur pie 200 tūkstošiem karavīru lielvezīra Merzifonlu Kara Mustafa Pašas vadībā sņēma pretestību no apvienotā 80 tūkstošu vīru poļu, austriešu, vācu karaspēka, ko vadīja Polijas-Lietuvas karalis Jans Sobeskis III. Kauja notika pie Vīnes 1683. gada septembrī un neskatoties uz skaitlisko pārākumu Osmaņi cieta sakāvi. Šī kauja darīja galu arābu ekspansijai eiropā un rezultātā viņu karavadonim Mustafa Pašam Turki izpildīja nāves sodu par neveiksmīgo uzbrukumu Vīnei. Ja Paša būtu uzbrucis jau tad, kad ieradās Vīnē (dažus mēnešus iepriekš, pirms liktenīgās kaujas), Vīne ticamāk būtu kritusi. Nogaidot līdz septembrim viņš deva poļu armijai laiku pievienoties aliansei, ļaujot tai apturēt Osmaņu ielenkumu. Taču, joprojām ar 2.5 pret 1 karaspēka pārākumu Osmaņiem vajadzēja būt favorītiem.
Tev patiks šie raksti
