Nevienai pasaules iekārtai pamatā nav bijusi slikta doma, tikai diemžēl vienmēr ir parādījušies cilvēki, kas visu grib sagrābt sev uz citu rēķina, mēģinot to izskaidrot ar to, ka tā viņi palīdz sabiedrībai attīstīties.
Ir vēl daudz pamatojumu, kāpēc kas nekam neder, bet galvenais: resursi nebūs mūžīgi, un tad mums nāksies sākt domāt ar savu galvu, varbūt, beidzot.
Un par galveno trūkumu mūsdienu sabiedrībā (vismaz man) ir pamats uzskatīt to, ka nauda tiek vērtēta augstāk par cilvēku, cilvēcību, līdzcietību u.c. īpašībām, kuras mēs tik ļoti slavējam, bet paši savā ikdienas dzīvē ieviešam visai negribīgi. Es nesaku, ka nauda nav nepieciešama, bet tajā pašā laikā mēs taču varam iztikt arī bez daudzajām liekajām lietām, ko mēdzam iegādāties (tāpēc, ka gribās, reklāma vilina vai kaimiņam ir un man vajag "krutāku").
Tie, kas saka, ka kapitālisms labs, visi dzīvojam laimīgi, citādāk būtu vēl sliktāk, (es jau iepriekš atvainojos, bet nekas labāks nenāk prātā) ir uzauguši ar to, ko bērnībā viņiem iebaroja, un šī informācija jau ceļo paaudzēs. Kaut kur dziļi sirdī dažam labam no viņiem ir žēl tos, kam nav māju vai kas cieš badu, bet par to, ka varētu kaut ko mainīt šajā situācijā (tāpēc, ka ir cilvēks, kas tajā dzīvo), iedomāties nespēj vai negrib, taču ir arī tādi, kas domā vienīgi par sevi un kāps citam virsū tur, kur vairāk sāp, lai ielīstu dziļāk kādā augstāk stāvošā dibenā - nu man šos cilvēkus ir žēl, jo daba nav iedevusi nu ne kripatiņu intelekta, kas ļautu redzēt tālāk par savu degungalu un silto pleķīti sabiedrībā (kurš var pagaist jebkurā brīdī - pārāk droši mēs visi jūtamies), un tad gan būs situācija, kad izdzīvo tikai stiprākais!