Satversmes otrais pants nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Savulaik Latvijas tauta nolēma nodot savas pārvaldīšanas tiesības noteiktas cilvēku grupas rokās, par šo pārvaldīšanu maksājot zināmu daļu savu gūto ienākumu. Bet kas notiek, ja vairāk kā puse valsts iedzīvotāju nolemj, ka viņi neredz nevienu, kas taisnīgi viņus varētu pārvaldīt, un nedodas vēlēt? Vai pēc šo maģisko piecdesmit procentu robežas valsts pārvalde vispār ir leģitīma? Kas notiktu ar valsti bez tās pārvaldes mehānisma un sistēmas? Vai anarhija ir reāla un draud jau tuvāko gadu laikā?
Jau pašā sākumā vēlos norādīt, ka neaicinu gāzt valsts varu, tikai veicināt diskusiju, atsaucoties uz LR Satversmes 100. pantu par uzskatu paušanas brīvību. Sistēmu esam radījuši mēs paši, sniedzot atbalstu tās izveidei un pastāvēšanai, maksājot nodokļus un ievēlot mūsu priekšstāvjus. Apmaiņā pret lojalitāti un samaksātajiem nodokļiem mēs saņemam veselības, drošības un citas garantijas. Bet ko darīt tad, ja vairākums nolemj, ka nevēlas sistēmas tālāku pastāvēšanu? Tas izpaužas ļoti dažādi - valsts pārvaldes noniecināšanā, nodokļu nemaksāšanā un vēlēšanu neapmeklēšanā. Visi šie minētie apstākļi nav nekas tēlains un neiespējams. Tieši otrādi - ar to sastopamies katru dienu. Daļa valsts balstiesīgo iedzīvotāju tā vai citādi iestājas pret pārvaldes sistēmu. Mūsu Satversmes pirmais pants norāda, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Demokrātijas jēdziens iet roku rokā ar vairākuma principu, proti, lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Tādēļ es jautāšu vēlreiz - kas notiek ar valsts pārvaldi, kad iedzīvotāju vairākums nevēlas tās pastāvēšanu?
Lielākā vēlēšanu aktivitāte bija vērojama 5. Saeimas vēlēšanās, dažus mēnešus pēc manas dzimšanas, proti, 1993. gadā. Toreiz savu balsi pie vēlēšanu urnām devās atdot teju 90% balstiesīgo. Ar katrām nākamajām vēlēšanām balsot gribētāju skaits pakāpeniski samazinās. 12. Saeimas vēlēšanās, kas notika pirms nepilniem diviem gadiem, vēlēt devās jau mazāk kā 59% balstiesīgo. Šī negatīvā vēlētāju aktivitātes samazinājuma tendence ir ļoti uzskatāma, un varam prognozēt, ka jau tuvāko desmit gadu laikā tā nokritīs zem 50% robežas. Protams, ja nenotiks kas maģisks, kas liks iedzīvotājiem atkal noticēt savai valstij. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika pirms trīs gadiem, savu balsi devās atdot tikai nepilni 46% balstiesīgo. Vai pašvaldību pārvaldes institūcijas uz doto brīdi ir leģitīmas? Godīgi sakot, es to mazliet apšaubu.
Bet es nedrīkstu protestēt un skaļi teikt, ka noris negodīga spēle no sistēmas puses. Spēles noteikumus rada pati sistēma. Jebkādi ārēji mēģinājumi ietekmēt spēles procesu ikvienam beigsies ar noraidījumu uz vairākiem gadiem. Tāpēc es saku, ka kaut kas nav kārtībā. Sistēmas pastāvēšana pamazām nonāk pretrunā ar tās pamatkodolu - Satversmi.
