Šis jautājums mani ir bieži mocījis. Kas es esmu? Kas es vēlos būt? Ko es vēlos darīt?
Šis jautājums mani ir bieži mocījis. Kas es esmu? Kas es vēlos būt? Ko es vēlos darīt?
Vienu saspratu viss nāk lēnām, jeb labākais nāk lēni. Smags darbs un iegūldījums ir dzīves atslēga. Kā piemērs, sporta zāle, eju jau pusgadu, esmu pieņemies svarā par 10kg, biškin atlētiskāks miesā palicis. Vismaz vienu lietu esmu atradis. Darbs ir otrā, galvenais tāds, kas patīk, jūties ērti un novērtēts. Bet tik un tā nezinu, kas es īsti vēlos būt! Agrāk biju domājis par labu darbu un ģimenes nodibināšanu, bet... Vai mūsdienās tas ir tik aktuāli no 20-30 gadu vecumam? Cik skatos lielākā daļa dzerstās, laiž pa labi un kreisi, maina partnerus kā cimdus. Vai sabiedrībai ir ietekme uz to kā es pats sevi redzu šajā pasaulē? Es teiktu, ka jā! Jo cilvēks bez sabiedrības iekšēji nomirst, esmu bijis jau uz tā ceļa.
Arī lieta par savu attīstību, jā, daru to kas patīk un rosa pozitīvas emocijas. Tomēr, man tā īsti tas viss neaizet, jo piemēram, var taču kaut kas apnikt! Ko tad? Man vienkārši ir grūti atrast kaut jo jaunu uz aizraujošu. Bieži par to sevi nosodu – taču jāizbauda dzīve, tā tacu ir visa šī jēga vai ne? Atbildi nezinu. Skatos uz citiem, kuri nodarbojas ar entajām lietām, un izskatās tik laimīgi. Bet... Varbūt tās ir tikai viņu maskas sabiedrībā? Varētu būt.
Vēl joprojām esmu meklējumos, kas būšu pēc 5 gadiem, 10 gadiem? Būs man jau ģimene? Cits darbs? Vai man būs dzīves partnere? Kur es būšu? Varbūt jau miris, kas to lai zin... Dzīve, lielā mistērija, katram uniākala, katram sava, lai ko citi arī neteiktu.
Atbildot uz jautājumu, vai atrast sevi ir dzīves jēga? Es domāju, ka nē! Jo... Tu taču mainies, pieaudz, pieredzi jaunu, domāšana mainās, jauni mērķi... Jēgas mainās! Bet lai vai kā, esmu gatavs, kaut vai pasaules gals. Oi, kas tik tas būtu par skatu! Noteikti sagaidītu uz balkona ar aliņu, skatoties kā panikā apakšā cilvēki skraida, jo drīz viss beigsies! Sapratu, ka ir jādzīvo momentā, šajā mirklī un dienā! Tad jau redzēs, kas rītdien notiks!
Es domāju, ka atrast sevi ir dzīves jēga. Mana dzīves jēga tā ir noteikti. Neesi, protams,vienīgais uz pasaules, kurš uzdevis sev tos pašus jautājums. Arī es tam gāju cauri. Tagad ir citādi - es zinu, kur man jāiet un kas jādara, lai dzīvotu laimīgu, pilnvērtīgu dzīvi. Uzzināju kāds ir mans aicinājums. ... Kurš to būtu domājis, ka viss izvērtīsies tā, kā tas izvērtās?
Un ja jau es varēju, nu tu tad noteikti varēsi
Lai vai kā, pareizi tu saki - viss, kas labs, nāk ar laiku. Tā patiešām arī ir. Tāpēc esi pacietīgs. Es ceru, ka tu atradīsi arī savu aicinājumu pavisam drīz. Vēlu tev visu to labāko un lai veicas!
Atceries, ka domas materializējas
Zelta vārdi! Beidzot kāds apzinīgs cilvēks šo saprot. Mūstdienu sabiedrībā cilvēki meklē vainīgos , bet neaizdomājās par sevi. Katram individuāli ir jauzņemas atbildība par sevi! Uzņemoties atbildību tu vari būt brīvs, sasniegsi savus mērķus, būt pārtikušam - būt jebkam!
Iesaku uzdod sev šos jautājumus katru rītu kā piecelies:
Kas?” ( kas tu vēlies kļūt?) „Ko?” (ko tu vēlies darīt?) „Kur?” (kur tu vēlies nokļut?)Tīri personīgi man šķiet, ka dzīves jēga ir nodzīvot šo zemes dzīvi harmonijā ar sevi (tā pati sevis atrašana vien būs). Un atrast sevi nenozīmē iestrēgt kaut kur. Laikam ejot, mainās vēlmes, vērtības, idejas, utt., tātad principā, katru dienu no jauna varam iet un atrast sevi
laiks un tavs noteiktas dzīves ceļš rādīs, kāda izvērtīsies tava dzīve
dzīves jēga ir dot pasaulei savas dotās spējas
man prieks, ka uz šīs zemes vēl ir domājoši cilveki. Ceru, ka tu ar laiku atradīsi otru domājošu pusīti.