Šie vairāk tādi kā stāsti, par sadzīviskām kļūdām, kuras tu pieļauj katru dienu.
Tad, kad dzīvo uz parādiem.0
Šodien mana draudzene, kuras galvā tika atklāts audzējs, izārstējās. Pirmstam viņa vēl nezināja, ka izārstēsies, un nolēma mantojumu atstāt nevis radiniekam, bet īstenot savu sapni. Viņas iekrājumos bija palicis 100nieks, tāpēc aizņēmās vēl. Nopirka lielu māju, un katru mēnesi, nemaksāja. Jo domāja ka nomirs. Bet tagad viņa dzīvo parādos līdz ausīm.
Manam puisim šodien ienāca prātā traka doma. Viņš kļūs par zvaigzni. Dziedās. Viņš man nodziedāja traku dziesmu, kura viņam tiešām nesanāca. Es gribēju būt iejūtīgāka. Tāpēc pateicu, ka viņš ir dzimis dziedātājs. Laikam pārspīlēju, jo viņš aizbrauca uz ierakstu studiju, nodziedāja šo pašu dziesmu, viņu apkaunoja studijas piekšā, un viņš ar mašīnu ietriecās kokā. Kā arī iekļuva slimnīcā, viņam diagnozēja amnēziju. Un tagad viņš mani vairs neatceras.
Šodien manai meitai paliek 2 gadi. Vēl nav pateikusi nevienu sakarigu vārdu. Mans vīrs man sāka bļaut virsū, jo es nebiju nopirkusi pienu. Kamēr mēs strīdējāmies , mana meita pateica :''Mammu, es tevi mīlu.'' Vairāk viņa to neatkārtoja. Bet mans vīrs vēl bija neapmierināts, jo es neierakstīju meitas pirmo, sakarīgo teikumu. Pēc 8 gadiem es ar vīru biju izšķīrusies, bet mēs ar meitu dzīvojam kopā un mana meita nemāk pateikt teikumu es tevi mīlu, jo mans stūrgalvīgais vīrs, šo teikumu neņēma galvā.
Šodien es savai mammai krāsoju nagus. viņa vaidoši jautāja:''Nu vai tad nav jau gana?'' Atbildēju, ka tas neiet tik ātri. Bet pēc kādas minūtes viņa sāka rīstīties. Sāka elsot, un kaut kā tā. Es panikoju un zvanīju ātrajai palīdzībai. Tur viņai aklāja diagnozi. Alerģija pret nagu lakām. Un lika aizvākt visas no majām. Ja nē, sliktākā gadījumā, tas var beigties letāli. Jo to smaka var palikt uz iepakojuma. Es bēdājos, jo man tādu ir padsmit. Un cik es krāju, par dārgām nagu lakām? Aizvedu mammu mājās, paņēmu visas nagu lakas. Izgāju ārpusē un sāku lakot. Viņa izgāja ārā, ieelpoja gaisu un nokrita. Viņas bēres bija pēc 2 nedēļām. Un tagad es sapratu, ka man, pret nagu lakām arī ir alerģija.
Šodien mana vecmamma, manā 25 dzimšanas dienā uzdāvināja, savu kolekciju, kura viņai ir vismīļākā - adītas zeķes. Es ļoti priecājos un pateicu, ka šī ir vislabākā dāvana no viņas. Nākamajā dienā uz nāves gultas viņa man pateica, ka mantojumā es saņemu vislabāko adīto zeķu kolekciju no viņas, kuru viņa ir krājusi 10 gadus. Diemžēl šis ir viss kas palicis man, no viņas. Taču vēlāk manu māju aplaupīja laupītāji, un paņēma vecmāmiņas kolekciju. Tagad šī ir mana melnā piektdiena.
Šodien man bija tāds- Wtf!?! Mans draugs man bija sarīkojis atvadu ballīti, jo es braucu uz Holandi, vienu gadu strādāt. Mums tur gāja jautri. Bet vēlāk viņš mani noskūpstīja, un teica:'' Atā, man bez tevis 1 gadu būs garlaicīgi, es eju salaist ar citu. Es nevaru bez baļļukiem'' un tā arī notika. Nākamajā dienā es baucu prom, bet viņš izvācās no mana dzīvokļa, un pameta mani, un es viņu. Kāda jēga bija tērēt naudu un rīkot ballīti?