Es mazliet novērsīšos no saviem parastajiem rakstiem ,un pastāstīšu jums par kādu stāstu, kas aizkustinās jebkuru. Katrā ziņā, šis stāsts mani aizkustināja. Stāsts par neviltotu zēna un suņa mīlestību. Bet kas notika, kad labākā drauga dzīvei pienāca beigas? Uzzināsiet, turpinot lasīt!
Suņuka vēstule no paradīzes.11
487
0
Pēc tā, kad kāds pāris Virdžīnijā, ASV zaudēja savu 13 gadus veco bīglu - Mo, viņu 3 gadus vecais dēlēns visu laiku prasīja vecākiem, kur gan palicis mazā zēna labākais draugs un, kad Mo būs atpakaļ. Starp citu, bildē redzams Lūks Vestbruks ar savu mīļoto sunīti Mo.
Kad Lūks prasīja, kas noticis ar viņa partneri noziegumos, suņuku Mo, māte viņam atbildēja, ka mazā drauga laiks uz zemes ir beidzies un viņš ir devies un sunīšu debesīm. Lai kaut vai mazliet mierinātu mazo Lūku, viņa mamma rakstīja vēstules Mo uz paradīzi, Lūka vārdā. Mazajam bija milzum daudz jautājumu, tāpēc vēstules sanāca "sūtīt" itin bieži.
Vēstules tika sūtītas 2 nedēļas, katru dienu. Lūka mamma Mērija vēstules nogādāja pastkastītē, bet, kad Lūks jau gulēja, tās paņēma un ienesa atpakaļ. Kādu vakaru, Mērija aizmirsa ienest vēstuli atpakaļ un notika kaut kas patiesi sirdi sildošs...
Pastniece, ar 25 gadu stāžu - Zina Ouvensa atrada Lūka vēstuli, un atbildēja, kā Mo. Intervijā viņa pastāstīja savus motīvus, šādai rīcībai : "Kad tu zaudē kādu sev tuvu radību, tas ir ļoti sāpīgi, bet kad bērns zaudē savu labāko draugu... Tas ir tūkstošreiz sāpīgāk. " Vēstule, ko Zina atrada, burtiski kvēloja no pozitīvisma un bērna nevainības. Viņa teica, ka vēstule uzlaboja viņas dienu, tāpēc viņa nolēma uzlabot arī mazā puisēna dienu.
Mērija Vestbruka ar asarām acīs stāsta par laipnās pastnieces darbu "Mo manā dzīvē ienāca pirms 13 gadiem un noteikti padarīja dzīvi daudz jaukāku gan man, gan manam vīram un vēlāk arī dēliņam. Lai gan vēstule adresēta bija Lūkam, arī man tā lika raudāt."
Mazais puika gan, laikam vienīgais, nemaz nebija pārsteigts par suņuka atbildi, jo zinājis, ka Mo viņu neaizmirsīs, tāpāt, kā viņš viņu.
Tev patiks šie raksti
