Stīvens Kings par filmām, grāmatām un vispār6

Par Stenlija Kubrika “Mirdzums”

Kā reiz pirms filmas uzņemšanas man piezvanīja Stenlijs. Bija pamanāms, ka viņš mēģina piekļūt romānam, lai kaut ko to atrastu. Viņš teica: "Vai jūs nedomājat, ka visi šie spoku stāsti ir ļoti optimistiski? Galu galā izrādās, ka aizkapa dzīve pastāv. Mēs ne tikai mirstam, mēs turpinām pastāvēt. " Uz to es atteicu: "Mister Kubrik, ko jūs domājat par elli?" Viņš ilgi klusēja un pēc tam izspieda: "Es neticu ellei." Kā lai tur nebūtu, es uzskatu "Mirdzumu" par izcilu filmu. Bet, kā jau es teicu iepriekš, šī filma man atgādina par lielu skaistu kadilaku, kurā nav motora. Kad filma iznāca, daudzu kritiķu atsauksmes nebija viņam par labu, un es biju viens no šādiem kritiķiem. Tomēr es turēju muti ciet. Es joprojām domāju, ka galvenajam varonim Džekam Torensam filmā nav nekādas attīstības. Kad mēs pirmo reizi viņu redzam intervijā ar viesnīcas pārvaldnieku, mēs uzreiz saprotam, ka Torensam “visi nav mājās”. Un tālāk viņš tikai vairāk un vairāk jūk prātā. Romānā Torenss cīnās, pūloties saglabāt irstošo sapprātu, līdz beigās tomēr pavisam sajūk prātā. Bet filmā šis personāžs būtiski nemainās.

Par režisoru, ar kuru Kingam gribētos pastrādāt

Es bez vilcināšanās piekristu, ka kādu no maniem darbiem ekranizētu Larss fon Trīrs. Es biju iesaistīts viņa seriāla "Karaliste" amerikāniskajā adaptācijā. Es domāju, ka Trīrs ir pasaulē talantīgākais un unikālais režisors.