IečekoWiggins.
Stāsti, kas liek padomāt.20
593
0
Šodien, mans skolotājs Mr. Kaden konfiscēja zīmīti, kuru es devu savam labākajam draugam. Tajā es pieminēju kā mans tēvs sit manai mammai un man. Stundas beigās viņš man atdeva zīmīti, kamēr es gāju ārā no klases. Tajā viņš bija pierakstījis savu telefona numuru un tekstu, kurā bija teikts: "Ja tev ir vajadzīgs pieaugušais ar kuru parunāt, tu vari man zvanīt jebkurā laikā’’. Es domāju, ka es varētu piezvanīt jau šovakar.
Šodien, mana mazā māsa sūdzējās, ka viņai jāsēž pasažiera sēdeklī, es pagriezos pa labi un teicu: ‘’Es tev ļaušu braukt tiklīdz tu man pierādīsi, ka vari braukt nenogalinot mūs abus,’’ un tajā brīdī es ietriecos mašīnā, kas bija mums priekšā.
Šodien, viņš pārbrauca pāri 3 secīgām sarakanajām gaismām un neapstājās pat tad, kad es uzliku uz mašīnas paneļa gaismas. Es sekoju viņam visu ceļu cauri pilsētai līdz slimnīcai ar nolūku apcietināt viņu. Viņš apstājās un skrēja iekšā, ignorējot manus saucienus padoties. Es skrēju pakaļ, uz ārkārtas istabu, kur viņa 4 gadu vecais dēls asiņoja līdz nāvei pēc tam, kad viņu notrieca mašīna. Es noskaitīju lūgšanu un devos prom.
Šodien, es gandrīz kliedzu uz viņas par izturēšanos pret saviem bērniem tā kā viņa to dara. Tas mani kaitina, ka viņa nemīl viņus tāpat kā es mīlētu savus bērnus, ja man tādi būtu, bet tas nav iespējams.
Šodien, viens no maniem 11. Klases skolēniem izdarīja pašnāvību. Viņš vienmēr bija izskatījies tik laimīgs. Es pavadīju visu vakaru gultā skatoties griestos un domājot kā es varēju palaist garām kādas zīmes par to.
Šodien, es atradu ziedus uz mana sliekšņa. Bija pievienota zīmīte no manas kaimiņienes, ka viņa tās man nolika, jo zināja, ka man pat nav iespējas parunāt ar savu vīru mūsu 5 gadu jubilejā, jo viņš ir Irākā.
Šodien, jau ir pagājuši gandrīz seši mēneši kopš mans vīrs pazaudēja finanšu vadības darbu. Kopš tā laika viņam ievērojami mazāka samaksa, bet viņam ir daudz vairāk brīvā laika, ko pavadīt ar mani un bērniem. Mūsu laulība nav bijusi tik laba gadiem ilgi.
Šodien, es strādāju saldējuma veikalā, kad dumja paskata vīrietis ienāca un lūdza banānu saldējumu ar plašu sarakstu ar dīvainām virskārtām. Mani kolēģi bija nokaitināti un negribēja viņu apkalpot, tāpēc es to darīju. Pēc saldējuma ēšanas viņš pasmaidīja un iedeva man pieci un $5 dzeramnaudu. Viņš padarīja manu dienu labāku.
Šodien, mans draugs sūdzējās par to, ka viņa mamma apkaunoja viņu vairāku cilvēku priekšā, sakot cik ļoti viņa mīl viņu. Mana mamma nomira, kad man bija 2 gadi. Es atdotu jebko, lai dzirdētu šos vārdus no manas mammas lūpām kaut vēl vienu reizi.
Šodien, es redzēju skaistu meitene, kura sēdēja bibliotēkā un lasīja. Viņas skaistums bija valdzinošs... Es pieķēru sevi skatoties uz viņu vairākas reizes. Un tā bija līdz viņa savāca savas mantas, lai dotos prom un tad es sapratu, ka viņa sēdēja ratiņkrēslā.
Tev patiks šie raksti
