Čau te eees! Šodien ārā lija lietus, nekur negribējās iet, tāpēc atvēru vecos skapjus un atradu savus senos dārgumus- ''Sīrups'' žurnālus. Sāku tos aizrautīgi lasīt un pāršķirstījusi dažas lappuses atradu Sīrupa izgāšanās stāstiņus. ''Lasi un priecājies, kā citi ir izgāzušies.''
Lielais klupiens
Reiz mēs ar draugiem sarunājām tikties un kopīgi pastaigāties. Es biju ļoti satraukusies, jo draugu lokā bija arī mana simpātija. Mēs viens otram ļoti patikām, tāpēc es nolēmu sapucēties viņam par godu. Uzvilku minisvārciņus, smukas kurpītes, legingus un savu mīļāko topiņu. Tai vajadzēja būt manai ideālajai dienai. Es cerēju, ka būs iespēja pabūt ar manu simpātiju divatā un varbūt pat saņemt kādu īpašu buču. Tikšanās bija sarunāta vietējā mežiņā. Ieraugot savu simpātiju, sāku skriet viņam pretī, netīšām aizķēros aiz koka saknes un nokritu. Protams, nekāda pastaiga nesanāca, jo vajadzēja doties mājās- saplēsto legingu un sasistās galvas dēļ.
Neuzmanīgais zvans
Man ar manu draudzeni Elīnu ir ideāla draudzība. Mēs varam runāt par visu- gan par to, kā kopt matus, gan par puišiem. Tovakar man bija gaidītais randiņš ar jauno simpātiju. Jutos ļoti laimīga un nolēmu savos priekos padalīties ar Elīnu, tāpēc pēc randiņa viņai piezvanīju. Aizelsusies stāstīju viņai visu, visos sīkumos- gan par sarunām, gan par bučām. Biju tik satraukta, ka pat nesagaidīju Elīnas atbildi. Kad, pabeigusi stāstījumu, beidzot apklusu, balss telefonā man teica: ''Man prieks, ka tev patika manas bučas.'' Nosarku... Es nebiju piezvanījusi Elīnai, bet gan savai simpātijai. Jutos ļoti muļķīgi.
Pastaiga ar velosipēdiem
Kādā siltā maija pēcpusdienā kopā ar draudzeni devos izbraukumā ar velosipēdiem. Bijām jau diezgan tālu no mājām , kad mans pedālis sāka izdvest dīvainus klikšķus. Drīz vien tas nokrita, bet ES to uzstūķēju atpakaļ. Pabraucām vēl kādu Brītiņu, un pedālis nokrita vēlreiz. Sapratām, ka nekāda lielā braukāšanās nesanāks, un stūmāmies uz mājām. Bijām jau pusceļā, kad tieši pie veikala mans velosipēds sāka bremz;et, un to jau bija grūti pastumt. Kad man likās, ka sliktāk vairs nevar būt, velosipēds pārstāja bremzēt un sāka nenormāli skaļi čīkstēt ikreiz, kad tā ritenis apgriezās. Tā ar skaļi skanošu velosipēdu un krītošu pedāli es tiku līdz mājām, pamatīgi nosarkusi.
Pēdējais vilciens
Es draudzējos ar vienu zēnu, kurš man ļoti patika. Viņš dzīvoja citā pilsētā, tāpēc tikāmies ļoti reti, un par manām jūtām viņš, protams, neko nenojauta. Reiz, kad ciemojos pie sava brālēna, kurš dzīvo manas simpātijas pilsētā, izlūdzos vecākiem atļauju palikt vēl uz pāris stundiņām, lai satiktu draugu. Viņi man iedeva naudiņu vilcienam un aizbrauca mājās. Tikšanās ar draugu noritēja ļoti labi, viss bija perfekti. Mēs ilgi nebijām tikušies, un bija tik daudz, par ko runāt. Laiks skrēja vēja spārniem, un pienāca laiks šķirties. Viņš mani pavadīja uz vilcienu, un tur mēs stāvējām un runājām, kad vilciens sāka rūkt. Es sālēcos, gribēju jau kāpt vilcienā, bet viņš mani apturēja un teica, ka vilciens vē kādas desmit minūtes stāvēs. Kad desmit minūtes pagāja, es dzirdēju, kā vilciena durvis aizveras un vilciens dodad prom. Biju satraukusies, bet draugs mani mierināja, sakot, ka aizbraukšot ar nākamo. Tas mani nenomierināja, jo tas bija pēdējais vilciens. Vecāki, protams, bija neapmierināti un kādu laiku man īpaši neuzticējās.
Izlaidums naktskreklā
Nekad neesmu bijusi no tām meitenēm, kas izlaiduma kleitu sarūpē teju gadu iepriekš. Esmu cilvēks, kas visu dara pēdējā brīdī, un arī mans 9.klases izlaidums nebija izņēmums. Dienu pirms lielā notikuma es kādā veikalā noskatīju sev kleitu, bet man līdzi nebija naudas, tāpēc nolēmu tai atbraukt pakaļ nākamajā- izlaiduma dienā. Laikā, kad jau grasījos braukt pakaļ kleitai, izrādījās, ka esmu sajaukusi laikus un ka skolā jābūt daudz agrāk! Tā kā man pašai nevienas kleitas nebija, nolēmu paskatīties, kas ir mammas skapī. Atradu glītu, melnu vasaras kleitiņu ar lencītēm, izmazgāju matus un devos uz izlaidumu. Ceremonijas laikā pamanīju, ka mamma smīn. Pēc izlaiduma viņa mani pasauca nostāk un paziņoja, ka kleita, kas man ir mugurā, īstenībā ir viņas naktskrekls.
Ceru, ka jums patika, jo es tiešām visu pārrakstīju ar savu roku. Visus stāstus gan nevarēju iekļaut šajā rakstā, bet būs vēl citas daļas, jo man tiešām šo stāstu ir daudz.
