Reiz universitātē.6

Profesors: Dievs ir labs?

Students: Jā.

Profesors: Sātans ir labs?

Students: Nē.

Profesors: Pareizi. Saki man, vai uz zemes pastāv ļaunums?

Students: Jā.

Profesors: Ļaunums ir visur, ne tā? Un Dievs radījis visu, pareizi?

Students: Jā.

Profesors: Tad kas radījis ļaunumu?

Students: ...

Profesors: Pastāv taču nekaunība, glupība, kroplība, slimības.. Viss tas taču ir, vai ne tā?

Students: Jā, ser.

Profesors: Tad kas to visu radījis?

Students: ...

Profesors: Zinātne apgalvo, ka cilvēkam dotas piecas maņas ,lai uztvertu pasauli sev visapkārt. Saki man , vai Tu kādreiz esi redzējis Dievu?

Students: Nē, ser.

Profesors: Tu esi dzirdējis Dievu?

Students: Nē, ser.

Profesors: Esi kādreiz viņam pieskāries, saodis vai pagaršojis?

Students: Liekas, ka nē, ser.

Profesors: Un Tu joprojām viņam tici?

Students: Jā.

Profesors: Ņemot vērā visus šos slēdzienus ,zinātne var apgalvot, ka Dieva nav. Vai Tev ir kādi pretargumenti? :)

Students: Nē, profesor. Man ir tikai mana ticība.

Profesors: Tieši tā! Ticība ir galvenā zinātnes problēma.

Students: Profesor. Aukstums eksistē?

Profesors: Kas tas par jautājumu? Protams, jā. Tev nekad nav bijis auksti?

(studenti klusiņām ierēc par jaunieša jautājumu)

Students: Aukstums neeksistē. Saskaņā ar fizikas likumiem, tas, ko mēs uzskatām par aukstumu patiesībā ir siltuma neesamība. Cilvēku vai priekšmetu var izpētīt - vai viņam ir enerģija un vai šī enerģija atrodas kustībā. Absolūta nulle (-273 grādu pēc Celsija skalas) ir arī absolūta enerģijas neesamība. Šādā temperatūrā visa matērija kļūst inerta un nav spējīga reaģēt. Aukstums neeksistē. Mēs esam izdomājuši šo vārdu ,lai aprakstītu sajūtas, kuras izjūtam ,ja nav siltuma.

(auditorija pieklust)

Students: Profesor, tumsa eksistē?

Profesors: Protams, eksistē. Kas tad ir nakts, ja ne tumsa?

Students: Jums atkal nav taisnība,ser. Tumsa arī neeksistē. Tumsa patiesībā ir gaismas neesamība. Mēs varam izstarot gaismu, bet tumsu - nekādi. Mēs varam ,izmantojot Ņūtona prizmu sadalīt balto gaismu dažādās krāsās un izpētīt katras krāsas viļņa garumu. Tumsu nav iespējams izmērīt. Vienkāršs gaismas stars var ielauzties tumsā un to izgaismot. Kā Jūs varat uzzināt, cik tumša ir kāda telpa? Jūs tikai izmērat gaismas daudzumu, vai ne tā? Tumsa ir jēdziens ,kuru cilvēks izmanto ,lai aprakstītu to, kas notiek neesot gaismai. Bet sakat, ser, nāve eksistē?

Profesors: Protams. Ir dzīve un ir nāve - dzīves pretstats.

Students: Jums atkal nav taisnība, profesor. Nāve - tas nav dzīves pretstats ,tā ir dzīves neesamība. Jūsu zinātniskajā teorijā uzradusies nopietna plaisa.

Profesors: Ko Jūs ar to domājat, jaunais cilvēk?

Students: Profesor, jūs mācat studentiem, ka mēs visi esam cēlušies no pērtiķa. Vai jūs esat novērojis evolūciju savām acīm?

Profesors nošūpo galvu, nojaušot, kur ved šī saruna.

Students: Neviens nav liecinieks šim procesam, tādēļ jūs lielākā mērā esat garīdznieks, nevis zinātnieks.

(auditorija skaļi ierēc)

Students: Un tagad sakat, vai šajā klasē ir kāds, kurš ir redzējis profesora smadzenes? Dzirdējis viņas, saodis vai pieskāries?

(rēkšana nerimstas)

Students: Liekas, ka neviens. Tad, balstoties uz zinātniskiem faktiem var nonākt pie slēdziena, ka profesoram nav smadzeņu. Visu cieņu, profesor, bet kā mēs varam ticēt visam ,ko sakat lekcijās?

(iestājas kapa klusums)

Profesors: Domāju...ka jums vienkārši man jānotic.

Students: Precīzi! Starp Dievu un Cilvēku ir viena saite - ticība.

Profesors apsēžas facepalmed.

Šo studentu sauca Alberts Einšteins.