Labrīt, labrīt, labrīt! Novēlu jums visiem jauku un priecīgu dienu, bet, ja nu tomēr jūsu garastāvoklis nav no tiem labākajiem, piedāvāju jums nelielu enerģijas devu =)
P.S. Neaizmirstiet šodien par smaidīšanu, jo ārā taču ir gandrīz pavasaris! =)
Pozitīvai šodienai3
83
0
Jā, zinu, zinu, ka ārā ir šausmīgi auksti un no rītiem agri jāceļas, bet es tāpat katru rītu pieceļos priecīga. Vai esi pamanījis oranžīgās debesis un koši sarkano sauli, kas katru rītu paceļas pār Tevi? Es esmu laimīga, ka varu katru rītu baudīt ainavu, kaut vai tikai caur tramvaja stiklu.
Katru rītu Tu atver acis un... jā, Tu atver acis. Tu redzi sniegu aiz loga, sauli debesīs, Grigali tv ekrānā, Tu REDZI. Pasaulē ir 40 miljoni aklu cilvēku, bet Tu neesi viens no tiem. Es esmu laimīga, ka varu redzēt šo pasauli.
Ja esi skolnieks, tad Tu droši vien katru darbadienas rītu ( ja neskaita dienas, kad basto) dodies uz skolu. Vai zini, man arī liekas, ka skola ir galīgi garām un māca daudz nevajadzīgu lietu, bet paskaties no otras puses. Skolā Tu vari satikties ar klasesbiedriem. Ja esi atstumtais, tad skola Tevi iemāca būt stipram, jo viss, kas nenogalina, padara mūs stiprākus, vai ne? =)
Tu neciet no bada. Varbūt gadās kāda diena, kad ledusskapis ir patukšāks un naudas maks vieglāks, taču ne uz ilgu laiku. Pasaulē no bada cieš 1,2 miljardi cilvēku. Tev ir paveicies. =)
Gribu greznu māju, gribu stilīgas drēbes, gribu būt slavens, gribu tieši to meiteni vai čali. Un tagad padomā. Kā būtu, ja tas pēkšņi piepildītos? Tu saki, ka būtu forši? Nu tad celies augšā un rīkojies! Jauku dienu... :)
Un te - nelielai iedvesmai =)
11. klasē mans sapnis bija kļūt par interjera dizaineru. Problēma bija tā, ka nepratu zīmēt. Veselu gadu, dienu pēc dienas es mācījos zīmēt un rasēt. Vasarā es uzzināju par iespēju braukt uz ārzemēm apmaiņas programmā. Tas, protams, prasīja lielus līdzekļus kādu manai ģimenei nebija. Mani vecāki strādāja visu vasaru bez atvaļinājuma, lika latu pie lata, līdz naudu sakrāja. Es ļoti gribēju braukt uz ASV, bet tas bija pārāk dārgi, tāpēc beigās aizbraucu uz Spāniju. Tas bija brīnišķīgs laiks, bet vēl lielāks un vērtīgāks bija mans atklājums. Es sapratu, ka negribu būt interjera dizainers, ka tas man neder, un atradu savu īsto aicinājumu. Zini, ko es daru tagad? Es esmu režisors!
Tev patiks šie raksti
