Šajā rakstā, kā piemērs ir ņemts heroīns. Bet pati raksta doma attiecās uz visu veidu atkarībām datorspēlēm, pornogrāfiju, telefona spaidīšanu, azartspēlēm alkoholu utt. Fakts ir tāds ja mēs atrodamies nevēlamos mums apstākļos un es izolēti no sabiedrības vienkārši sakot esam nelaimīgi. Mēs meklēsim kaut ko, kas palīdzēs mums par to aizmirst.
Narkotikas neizraisa atkarību, bet kāpēc cilvēki tās lieto?17
155
3
Kas izraisa heroīna atkarību? Diezgan stulbs jautājums, vai ne? Atbildi mēs visi zinam, ja tu 20 dienas pēc kārtas lietosi heroīnu, tad 21 dienā tavs organisms, būs pieradis pie tā un pieprasīs no tevis jaunu devu. Jo narkotiku ķīmiskajā sastāvā ir āķi, kuri izraisa ļoti lielu atkarību, kurai cilvēks nespēj pretoties.
Bet, ja nu tie ir meli?
Kad cilvēks gūst fizisku traumu viņu aizved uz slimnīcu. Ja šī trauma viņam izraisa neciešamas sāpes, lai tās novērstu viņam vairākas nedēļas vai pat mēnešus injekcē diamorfīnu. Pēc fakta, tas ir tas pats heroīns, tikai daudz spēcīgāks nekā tas ko var iegūt no ielas dīleriem. Pašlaik ir pilns ar cilvēkiem, kuriem slimnīcās injekcē diamorfinu. Tātad pēc viņu atveseļošanās viņiem vajadzētu kļūt par narkomāniem, bet kāpēc tā nenotiek?
20 gadsimtā tika veikts eksperiments. Ideja bija ļoti vienkārša, ievietot žurku būrī, kurā atradās divas pudeles, vienā bija parasts ūdens, bet otrā ūdens kuram tika pievienots heroīns. Katra šī eksperimenta laikā žurka kļuva apsēsta ar ūdeni, kuram bija pievienots heroīns. Tā dzēra to vēl un vēl līdz tas nogalināja viņu.
Bet 70 gados psiholoģijas profesoram Brūsam Aleksandram ienāca prātā kāda doma. Vīņš uzskatīja, ka eksperiments ir veikts nepareizi. Žurka būrī atradās pilnīgā izolācijā un tai vienkārši nebija citu ko darīt, kā lietot heroīnu.
Vīņš uzbūvēja žurku parku, kurā atradās daudz bumbiņu dažādu tuneļu, un ievietoja tajā nevis vienu žurku bet vairākas, lai tās varētu spēlēties un nodarboties ar seksu. Un pats fascinējošākais bija tas, ka žurku parkā neviena žurka ne reizi pat nepamēģināja ūdeni kuram bija pievienots heroīns. Bet varbūt tā ir vienkārši tāda žurku īpatnība?
Bet kā veikt šo eksperimentu ar cilvēku? Patiesibā ap to pašu laiku cilvēki neapzināti, jau to veica. Vjetnamas karš! 20% Amerikāņu karavīri Vjetnamā lietoja heroīnu. ASV iedzīvotāji sāka krist panikā, jo domāja ka, kad karš beigsies un karavīri dosies mājās tie turpinās lietot heroīnu. Tādā gadijumā uz ASV ielām parādītos simtiem tūkstošu narkomānu. Bet tā nenotika 95% no karavīriem pēc atgriešanās mājās pie savām ģimenēm, nemeklējot palīdzību pie narkologiem un neapmeklējot rehabilitācijas centrus vienkārši pārstāja lietot heroīnu.
Tad kāds būs secinājums? Ja mēs atrodamies nevēlamos mums apstākļos džungļos, svešā valstī kur mēs nemaz negribam atrasties, un kur mūs jebkurā brīdī var saņemt gūstā, un sākt spīdzināt vai nogalināt, heroīna lietošana kļūst par diezgan labu laika pavadīšanu. Bet ja mums apkārt ir draugi, un ģimene cilvēki kurus mēs mīlam un ar kuriem gribam pavadīt laiku, heroīns vairs nav vajadzīgs. Tātad atkarība nav ķīmiska iedarbība uz mūsu organismu, atkarība ir mūsu būris kurā mēs sevi esam ieslodzījuši.
Paldies par uzmanību!
Tev patiks šie raksti
