Šajā profilā būs tikai par narkomāniem, kurus es pazīstu un kuri vispār ielaižas ar mani kaut kādās sarunās!
Sāksim? Pastāstīšu par vienu meiteni, par kuru jūs neko īsti nezinat, bet zinās tikai zinās tie, kuri viņu pazīst reālajā dzīvē.
Nenosaukšu šīs meitenes vārdu, jo tas īstenībā nav nemaz tik svarīgi.
Viņu es pazīstu jau no skolas laikiem, kad spēlējāmies pagalmā, bet tagad viņa ir palikusi par ļoti dīvainu. Es viņai pajautāju kas ir noticis, tev taču agrāk bija tik labi, skolā arī diezgan labi mācījies! Kas noticis? Viņa sāka stāstīt, ka pēc skolas viņa iestājusies citā skolā, bet mācības bijušas par grūtu un no skolas aizgājusi projām. Vecāki par to īsti nebija priecīgi, tomēr tā ir viņas dzīve un tur neko arī nepadarīsi, kā cilvēks vēlas tā būs. Iepazinusies ar savu bijušo puusi, kurš lietojis narkotikas un piedāvājis viņai pamēģināt. Viņa pamēģinājusi sākumā uzpīpēt spaisu, tad zāli un tad aizgāja arī kaut kas smagāks. Pirmo reizi, kad viņa dūra sev vēnā, viņa ļoti no tā baidījās, baidījās no tā kā sanāks. Iedūra tīri normāli un pēc laika pamodās uz soliņa gulēdama. Skatījusies uz savām drēbēm šķitis viņai, ka viņas tīras tomēr īstenībā viņas bija saplēstas un netīras. Stāstīja, ka neatceras kur viņa ir kritusi un staigājusi, bet atceras ar ko iepriekš bija kopā un kas viņai bija par mantām, kuras bija viņai līdz. Agrāk viņa vienkārši jokoja, ka lieto narkotikas tomēr tagad sākusi pati lietot. Kā stāstīja narkotikas ir viņas dzīve un bez viņam nevar dzīvot, tikai tad varēs kad nomirs. Es viņai pateicu, lai par kaut ko tādu nedomā, tomēr viņa visu laiku runāja par to, ka viņas dzīvei nav jēgas. Tad viņa teica, ka viņai jāiet prom pēc devas, jo sākas jau kumars jeb lomkas. Sarunāju, ka vēl parunāsim un nedaudz parunājām. Lieto jau pāris gadus un agrāk nemaz nedomāja, ka kaut ko savā dzīvē pamēģinās, jo visi mācīja ka tas ir slikti. Tomēr draugs piedāvāja un pamēģināja, tad arī viņas dzīve pārvērtās par elli. Draugu viņai vairs nav, bet ir narkomāni, kurus viņa uzskata par sev līdzīgiem. Neskaitāmas reizes ir gulējusi reanimācijā, bet no nāves viņa nebaidās. Tagad galvenais nostāties un kājām un tad jau redzēs kā viss izvērtīsies. Viņai ir doma braukt uz narkoloģijas centru, bet vai viņa to izdarīs es nezinu, nu nav man pārliecības. Viņa bija viena no manām draudzenēm, spēlējāmies ar viņu un mēģinājām mammas kosmētiku, augstākās augstpapēžu kurpes un domājām tikai par to, lai mēs izaugtu un dzīvotu pašas savu dzīvi. Nav man vairs ko teikt, varu pateikt to par ko jūs jau zinat, ka tas ir skumji. Domāju par to, kas ar viņu notiks pēc tam, kāda būs viņas dzīve kad viņa nelietos narkotikas, jo visi viņas saucamie draugi lieto, īstu draugu viņai nav. Viņa pati visus atstumj, bet parunāties ar viņu var vienmēr.
Satiku viņu pirms mēneša, tagad nezinu kur viņa ir un ko dara, varbūt jau ārstējas.