Šajā rakstā jums pastāstīšu par dažiem ne tik zināmiem, tomēr nežēlīgiem masu slepkavām.
Šajā rakstā jums pastāstīšu par dažiem ne tik zināmiem, tomēr nežēlīgiem masu slepkavām.
Džordžs Pjērs Henards (23 nogalinātie, 20 ievainotie)
Vieta: Kilīna, Teksasas štats
1991.gada 16.oktobrī Džordžs Pjērs Henards ar savu 1987.gada Ford Ranger pikapu iztriecās cauri Luby's kafejnīcas stikliem. Izkliedzot - "Lūk ko Bela apgabals ir man nodarījis!", Henards sāka šaut uz apmeklētājiem. Viņš nošāva 23 cilvēkus un ievainoja 20, tad viņš izdarīja pašnāvību. Tobrīd kafejnīcā bija aptuveni 80 cilvēku. Apšaudes laikā Henards atļāva sievietei un viņas 4 gadus vecajam bērnam bēgt prom. Vismaz 15 apmeklētāji aizbēga, kad viens no viņiem ar krēslu izsita stiklu. Kafejnīca tajā pašā ekā darbojās vēl 9 gadus, tomēr apmeklētāju skaits bija neliels un kafejnīca 2000.gada septembrī tika slēgta uz visiem laikiem. Par Henarda iespējamo motīvu tiek uzskatīts naids pret sievietēm. Bijušais Henarda istabas biedrs sacīja: Viņš ienīda melnos, latīņamerikāņus, homoseksuāļus. Viņš bieži izteicās, ka visas sievietes ir čūskas. 14 no 23 nogalinātajiem bija sievietes, arī vairums ievainoto bija sievietes. Slaktiņa laikā Henards vairākkārtīgi izkliedza vārdu Mauka!
Mārtins Braients (35 nogalinātie, 21 ievainotais)
Vieta: Port Artura, Tasmānija
Mārtins Braients bija 28 gadus vecs vientuļnieks no Tasmānijas galvaspilsētas Hobārtas priekšpilsētas Ņūtaunas. Kaimiņi viņu raksturoja kā nedaudz dīvainu , tomēr patīkamu cilvēku. Viņš bija vietējo bērnu mīlulis, tie mēdza viņam dāvināt dažādas dārgas dāvanas. Braients dzīvoja viens un cieta no vientulības, savam psihologam viņš stāstīja, ka vēlas staigāt apkārt un nogalināt cilvēkus. 1993.gadā, Braients iztērēja savu vecvecāku atstāto mantojumu lai iegādātos jaudīgo AR-15 karabīni un L1A1 šauteni. 1996.gada 28.aprīlī viņš ieradās Port Arturā - bijušajā ieslodzīto kolonijā un vienā no populārākajiem tūristu apskates objektiem Tasmānijā. Ar lielu mugursomu uz pleciem viņš devās iekšā vietējā Broad Arrows kafejnīcā un pasūtīja ēdienu. Viņš apsēdās un sāka runāt ar pārējiem apmeklētājiem par to cik daudz lapseņu todien lidinājās apkārt. Pabeidzis ēst, viņš no savas somas izņēma AR-15 un sāka šaut. Kafejnīca bija ļoti maza un pilna ar cilvēkiem, galdiņi atradās cieši viens pie otra. 15 sekunžu laikā, Braients nošāva 12 cilvēkus, vairums tika nogalināti ar šāvienu galvā. Pēc tam viņš devās uz blakus esošo suvenīru veikalu, kur atradās vairāki pārbiedēti apmeklētāji. Tur viņš nošāva vēl 8 cilvēkus, tad viņš devās uz autostāvvietu, kurā stāvēja vairāki tūristu autobusi, pie kuriem bija cilvēku rindas. Kad šie cilvēki apjauta kas notiek tie metās bēgt, bet Braients viņus panāca un vairākus nogalināja. Braients nolaupīja mašīnu, nogalinot šoferi un trīs pasažierus. Tad viņš sagrāba ķīlnieku un nolaupītajā auto devās uz Seascape viesu māju. Ieradās policija un aizsākās 18 stundu ilga ķīlnieku krīze, kuras laikā Braients komunicēja ar policistiem izmantojot telefona sakarus. Braients apgalvoja, ka neko nezinot par notikušo slaktiņu Port Arturā un ka viņa ķīlnieki ir pie labas veselības, lai gan vēlāk atklājās, ka Braients jau pašā sākumā nogalināja abus viesu mājas īpašniekus un savu ķīlnieku. Viss beidzās, kad Braients aizdedzināja viesu māju un ar degošām drēbēm izskrēja ārā, padodoties. Pēc aresta, Braients bija kā apsēsts uzzināt cik daudz cilvēkus viņš bija nogalinājis, un gribēja zināt vai viņš ir pārspējis Tomasu Hamiltonu, kurš dažas nedēļas iepriekš Danbleinas pamatskolā, Skotijā, nogalināja 16 skolēnus. Braients saņēma 1000 gadu cietumsodu un tika nosūtīts uz Rizdonas cietumu, Hobārtā. Tur viņš savas drošības dēļ dzīvo noškirtībā no pārējiem ieslodzītajiem. 2007.gadā, Braients cietumā veica divus neveiksmīgus pašnāvības mēģinājumus, ar asmeni pārgriežot sev vēnas un rīkli.
Viljams Uneks (57 nogalinātie, 30 ievainotie)
Vieta: Malampaka, Beļģu Kongo
Viljama Uneka stāsts ir unikāls, jo viņš sarīkoja nevis vienu, bet divus asiņainus slaktiņus, turklāt tie notika ar 3 gadu intervālu. Par šo cilvēku un abiem slaktiņiem ir ļoti maz informācijas, bet zināms ir tas ka, 1954.gadā Uneks strādāja par policijas konsteblu, Beļģu Kongo (mūsdienās šo valsti sauc Kongo Demokrātiskā Republika). Šajā laika periodā viņš ar cirvi nežēlīgi noslepkavoja 21 cilvēku un ievainoja vēl vairākus. Viņa motīvi nav zināmi. Pēc tam viņš aizbēga uz Tangaņjiku, kur pieņēma jaunu identitāti un sāka dzīvi no jauna. Uneks atrada jaunu darbu, nav zināms kādu profesiju viņš izvēlējās, tomēr vēsture atkārtojās un Uneks 1957.gadā uzsāka vēlvienu masu slaktiņu. Šoreiz kā ieroci viņš izmantoja zagtu automātisko ieroci. Viņš devās cauri vietējām ciematam, ielaužoties mājās un šaujot uz katru ko atrada iekšā. Dažām mājām viņš pielaida uguni. Šī slaktiņa laikā Uneks pamanījās nogalināt 36 cilvēkus. Šoreiz, lai sadzītu Uneka pēdas policija izsūtīja suņus un helikopteru. Uneks tika atrasts kādā mājā, kas atradās tikai 2 jūdzes no slaktiņa vietas. Uneks tika nogalināts, kad centās izvairīties no aresta.
Vū Bum-kons (57 nogalinātie, 37 ievainotie)
Vieta: Gjeonsangas province, Dienvidkoreja
Vū Bum-kons ir atbildīgs par lielāko masu apšaudi Dienvidkorejas vēsturē. Pēc viņa radinieku un tuvu draugu stāstītā, pirms slaktiņa Vū cieta no depresijas un biežām garastāvokļa maiņām. Pirms 1982.gada slaktiņa, viņš bija dienējis armijā un Gjeonsangas provincē strādāja par policistu. 1982.gada 26.aprīlī, Vū Bum kons sastrīdējās ar savu draudzeni. Būdams ārkārtīgi saniknots viņš izgāja no mājām un devās uz policijas iecirkni, kur sāka pamatīgi dzert. Vū atgriezās mājās un pamatīgi piekāva savu draudzeni, pēc tam viņš devās pēc ieročiem. Nevienam nemanot Vū tika pie divām M2 karabīnēm un 7 rokas granātām. Pēc neilga laika Vū sāka šaut uz garāmgājējiem Torongni ciematā. Viņa nākamā pieturas vieta bija Kungrju ciematā, kur viņš nošāva 3 telefonu operatorus un pārgrieza sakaru līnijas, lai nepieļautu ka kāds zvana uz avārijas dienestiem. No tā brīža Vū pārvietojās no ciemata uz ciematu, būdams policists viņš iekļuva daudzās mājās un nošāva to iedzīvotājus. Šādā veidā divos ciematos vien viņš nošāva 42 cilvēkus. Vairumu savu upuru Vū nošāva, taču vienā gadījumā viņš uzspridzināja veselu ģimeni izmantojot rokas granātu. Lai gan policija tika informēta par uzbrukumiem, Vū veselas 8 stundas klīda pa dažādiem ciematiem un šāva cilvēkus. 27. aprīļa rītā pēc došanās cauri 5 ciematiem, Vū paņēma pēdējās divas granātas un apsēja tās ap savu ķermeni. Viņš noslēpās lauku mājā, kura piederēja kādam 68 gadus vecam vīrietim. Vū saņēma par ķīlniekiem mājas iemītniekus un turēja tos gūstā kamēr ieradās policija. Kad policija mājai tuvojās, Vū uzspridzinājās un nogalināja gan sevi gan 3 ķīlniekus. Kopumā Vū Bum kona sarīkotājā vairāku stundu ilgajā slaktiņā tika nogalināti 57 cilvēki un 37 ievainoti.
Toi Mutsuo (30 nogalinātie, 3 ievainotie)
Vieta: Kaio ciemats, Okajamas prefektūra, Japāna
1938.gada Maijā, 21 gadu vecais Toi Mutsuo cieta no depresijas un tuberkulozes, kas tajā laikā bija neārstējama un nāvējoša slimība. Viņš dzīvoja mazajā Kaio ciematiņā, Okajamas prefektūrā. Mutsuo vecāki nomira, kad viņš vēl bija ļoti jauns, tādēļ viņš bija spiests uzaugt pie savas vecmāmiņas. Viņa depresija sākās, kad vietējās sievietes sāka viņu atraidīt dēļ viņa slimošanas ar tuberkulozi. Pirms slaktiņa, Mutsuo sarakstīja pirmsnāves vēstuli, kurā viņš lika noprast, ka pie viņa darbībām ir vainojama sociālā atstumtība. 1938.gada 21.maija rītā, Mutsuo ar cirvi nežēlīgi nogalināja savu vecmāmiņu. Tad viņš pārgrieza elektrības vadus atstājot ciematu pilnīgā tumsā, ap galvu apsējis divas lāpas viņš sistēmātiski sāka pārvietoties no mājas uz māju, nogalinot to iemītniekus. Vairumā slepkavību viņš izmantoja šauteni, lai gan dažos gadījumos viņš izmantoja cirvi un katanu (tradicionālo Japāņu zobenu) Pirms uzlēca saule, Mutsuo izdarīja pašnāvību ar šauteni iešaujot sev krūtīs. Pirms tam viņš bija paspējis atņemt 30 nevainīgu cilvēku dzīvības.
Kampo Eliass Delgado (30 nogalinātie, 15 ievainotie)
Vieta: Bogota, Kolumbija
Kampo Eliass Delgado bija Angļu valodas skolotājs un Vjetnamas kara veterāns. Īsi pirms slaktiņa, Delgado kļuva ārkārtīgi noslēgts un piedzīvotais Vjetnamā viņā atstāja naidu uz sabiedrību. Visās savās problēmās viņš vainoja savu māti un laikā gaitā sāka viņu ienīst. Slepkavības sākās 1986.gada 4.decembrī, kad Delgado izsekoja vienu no savām skolniecēm. Delgado ielavījās viņas dzīvoklī un nogalināja gan viņu, gan viņas māti. Tad viņš atgriezās savas mātes dzīvoklī un noslepkavoja viņu ar dūrienu kaklā. Savas mātes līķi viņš ietina papīrā un sadedzināja. Kad sāka skanēt dūmu detektors, pārbiedētie mājas iedzīvotāji metās koridorā, kur Delgado viņus jau gaidīja. Viņš nodūra vienu vīrieti un sašāva vēl 5, izmantojot 32.kalibra revolveri. Bēgot no policijas Delgado iebēga prestižajā Pozzeto restorānā un pasūtīja ēdienu. Pabeidzis ēst viņš piecēlās un sāka šaut uz apmeklētājiem no tuvas distances. Delgado restorānā nošāva 21 cilvēku, lielāko daļu savu upuru iedzenot stūrī un šaujot tiem pierē. 10 minūtes vēlāk ieradās policija un apšaudes laikā Delgado tika nogalināts.
Kāpēc garīgi veseli cilvēki tik ļoti interesējas par garīgi neveseliem cilvēkiem?