Bērnībā lasīju grāmatu, kurā aprakstīts par dažādām metodēm, kā atrisināt lietas, uz tām paveroties no cita skatpunkta. Aicinu arī Tevi to izdarīt. Šajā gadījumā - uz mūsu valsti, mūsu Latviju.
Iedomājies ka esi veselas valsts vadītājs. Uz Tevi ar cerībām skatās miljoni cilvēku, nozares, ierēdniecība, ārzemnieki, un vēl, un vēl, un vēl. Grūti? Labāk, lai to dara kāds cits. Vai domā, ka šis ''cits'' ir labāks par tevi pašu? Kā to salīdzināt, kā?
Viegli. Iedomājies, ka Tava valsts ir maza mazītiņa, miljons reizes mazāka par Latviju. Divi iedzīvotāji. Platība: 6,4 hektāri – mežs, aramzeme, kūdras purvs. Laipa jūras malā, kur piesiet laivu. Tev ir neliels aizsprosts uz strautiņa, ar elektroģeneratoru, kas saimniecību nodrošina ar elektrību. Tev ir māja, saimniecības telpa, kurā vari saražot vērtīgas lietas iztikai un tirdziecībai. Ir no visa pa druskai.
Tātad, Tu esi vadonis, un visu nosaki. Lieliski, viss tavās rokās! Tev ir arī divi pavalstnieki, kuriem jānosaka likums un taisnīga tiesa. Tu vēlies, lai pavalstnieki Tevi mīl, maksā nodokļus, rada vērtības, un vēl, un vēl.
Kā to izdarīt?
Viss taču ir vienkārši- esi godīgs, un cieni savus pavalstniekus, turi doto vārdu, radi viņiem drošības sajūtu, ka var strādāt un uzticēties Tavai valstij! Kā? Tu noteiksi tādus nodokļus, lai pavalstnieks spētu tos nomaksāt , un nebūtu spiests domāt, kā Tavus likumus apiet. Tu nemainīsi noteikumus ik brīdi, kā ienāk prātā, citādi pavalstnieks var aizbēgt uz citu valsti, tādu - kuras Vadonis ir paredzamāks.
Ziemā Tev jāapkurina māja, kā Tu to darīsi? Tērēsi tik grūti nopelnīto naudu, lai nopirktu gāzi no kaimiņvalsts, vai nosiltināsi sienas un kurināsi ar malku vai kūdru no paša meža?
Tu vēlies iekārtot bibliotēku, kur pavalstniekiem izglītoties – vai aizņemsies daudz naudas, un būvēsi milzīgu stiklotu istabu, par kuru būs jāmaksā vēl Taviem bērniem, vai lietosi ikdienas ietaupījumus, lai iekārtotu vienkārši glīti izkrāsotu stūrīti grāmatām un lasīšanai?
Tu vēlies, lai pavalstnieki Tavā mežā cirstos kokus pārstrādā par mēbelēm, ēku detaļām, papīru tepat, tavā darbnīcā, vai ļausi baļķus par puscenu notirgot svešiniekam, kurš ar laivu piestājis pie Tavas laipas? Nedrīkst ierobežot brīvo tirgu, mums ir līgumi - bļaus svešnieku tirgonis! Tad nosaki pavalstniekiem tādu nodokli, lai viņiem tos baļķus būtu izdevīgi pārstrādāt mājās, nevis tirgot uz laipas. Nosaki baļķu vedējiem tādu nodokli, lai tie pie darbnīcas ir lētāki, nekā uz laipas. Par maz? Uzzini, kā šādas lietas risina citi veiksmīgi savu valstu saimnieki!
Tu vēlies, lai pavalstnieki izglītojas? Kā viņus apmācīt, un kādām lietām? Vai pieturēties pie vecās, vāji strādājošās sistēmas, ik gadu haotiski raustot mācību programmu, vai uzzināsi, kā apmāca savu tautu Pasaules vislabākie vadoņi, un pārņemsi veiksminieku pieredzi? Vai tērēsi līdzekļus, apmācot pavalstniekus divās valodās tikai tāpēc, ka viens no viņiem bija no citas zemes iebraukušas ģimenes un bija mazliet par kūtru iemācīties Tavas valsts valodu? Protams, viņa radi no kaimiņvalsts vēlas, lai viņu valoda izplešas un ieņem nozīmīgu vietu Tavā dzimtajā zemē. Zemē, kura ir vienīgā Tavai tautai. Tu tiešām ļausi svešiniekiem samīt Tavu vectēvu un vecvectēvu izcīnīto?
Tu esi parādā svešzemju augļotājam. Gadās - cerēji nopelnīt, nesanāca. Ko darīt? Tu saņemsies, savilksi siešāk jostu, un izdomāsi, kā atmaksāt, pelnīt un nākamreiz neaizņemties, bet tērēt tik, cik nopelni? Vai aizņemsies vēl vairāk, un piedevām ļausi augļotājam noteikt Tavas valsts likumus? Iztirgosi savu zemi, ļaujot te brīvi apmesties katram, kurš vēlas?
Redzi, viss ir tik vienkārši - soli pa solim Tu vari saprast ikvienu lietu, kas notiek Tavā lielajā valstī.
Ja vēlies, padomā, ko un kā darītu Tu!
