Motivācija un izdošanās. Pierastais skatījums.
Par izdošanos ir pieņemts uzskatīt, ka izdevies cilvēks ir tāds, kuram visa ir pietiekoši.
Ir pietiekoši naudas, labs, iespējams pat premium klases auto un labi ienākumi.
Stereotipiski, kapitālā sabiedrībā tas ir veiksmīgs uzņēmējs, kurš ir nodrošinājis gan sevi ar ienākumiem, gan savu ģimeni, un ir "izsities".
Ja uz šo situāciju paskatās racionāli- viņam iespējams, nekad nebūs nekādas draudzības saites ar mums, kas mēģina viņu apbrīnot, līdz ar to nekāds labums,
Nedz arī mums, visdrīzāk viņš nekad nedos nekādu labumu, pat materiālā izteiksmē, palīdzot uzlabot mūsu dzīves kvalitāti.
Tātad- viņš dzīvo būtībā sev, un no viņa eksistences pasaules mērogā nekas nemainās citiem cilvēkiem, kuri ir no viņa nedaudz attālāk, vai kuri ir nabadzīgāki par viņu.
Ir ticams, ka arī viņš ir cīnījies, lai sasniegtu to statusu, ienākumu līmeni, auto utt.
Un tāpēc šķiet, ka tikai viņš neko papildus nedara, lai mainītu situāciju, lai palīdzētu nabadzīgajiem.
Mūžsenais teiciens...Sāc ar sevi..
Un tad es sapratu, ka būtībā esmu tāds pats- ka bieži vien augstāk novērtēju pats savu komfortu, ērtības, un man ir aizvien grūtāk atteikties no kādām ērtībai, lai palīdzētu kādam citam tā vietā.
Es neskaužu citiem, kas tiem ir. Bet es bieži vien neizprotu šo nozīmi par komfortu.
Ja kādam ir auto- tas ir pārvietošanās līdzeklis, vai arī iespēja sagādāt pārtiku, drēbes un mantas tiem, kam to pietrūkst.
Ja ir telefons- tad tas ir zvanīšanas, nevis atkarības līdzeklis.
Ja ir dators- tad ar to var mācīties programmēt, nevis notriekt laiku.
Izbaudīt dzīvi var dažādos veidos. Arī palīdzot kādam ieraudzīt gaismas stariņu viņa dzīvē, var paveikt daudz vairāk.
Bet reizēm ir tā, ka tiek darīts par maz, un tieši tāpēc šķiet, ka ir vienalga.
Vienalga, ka kāds ir nabadzīgāks, vienalga par atstātajiem un nevajadzīgajiem dzīvniekiem patversmēs, vienalga par netaisnību.
Ar maziem soļiem pie mērķa.
Kaut gan risinājums visām pasaules problēmām ir vienkāršs- sāc.
Ja nesanāks, iegūsi pieredzi.
Jo balstoties uz zināšanām, kas iegūtas, var jau būvēt ko vairāk.
Sākumā izgāzīsies vienmēr, vai arī nebūs pietiekoša atbalsta, bet tas nozīmēs, ka ir jāanalizē un jāmēģina atkal, jo neveicot mazus soļus nevarēs nonākt pie kā lielāka.
Veiksmi visiem, izvērtējiet prioritātes un to, ko jūs apbrīnojiet, sāciet ar maziem soļiem.
Palīdziet tiem, kam ir grūtāk piecelties uz kājām, jo nav nekā sliktāka šajā pasaulē, kā justies nevajadzīgam. Galvenais ir palīdzēt ieraudzīt gaismu, lai radīt motivāciju un mērķi cīnīties.
Bet ja nu nav vērts?
Un mērķim šajā gadījumā nav jābūt grandiozam.
Ja vismaz būs viens cilvēks, vai dzīvnieks, kuram kādā veidā būsi palīdzējis, tas būs lieliski.
Ja būs vairāk- tad tas būs vēl labāk.
Izvērtē Prioritātes.
Varbūt tev šķiet, ka vecās drēbes, lai gan nesaplēstas, nav stilīgas, bet kādam citam tas var būt noderīgi.
Varbūt vecais dators maksā kādus 70 eiro, un tev arī liekas, ka tas ir vecs, un labāk būtu pārdot, bet paskaitot cik ilgā laikā to tos 70 eiro nopelnītu, varbūt ir vērts apdomāt, vai tiešām ir vērts pārdot, vai varbūt labāk ir ziedot.
Vai varbūt ir vērtīgāk kādu reizi neaiziet uz McDonalds , bet nopirkt par to naudu pārtiku tiem, kam tā tiešām ir nepieciešama.
Lai šis raksts kalpo kā iedvesma labiem darbiem. "Vairosim labo, jo ļaunuma tāpat jau pasaulē pietiek."
