Lietas, ko mūsdienu bērni nesapratīs17

Video noma. Reti vairs kur Latvijā tādu ieraudzīsi, bet vienu vēl zinu. Reti vairs kuram vispār ir videomagnetafons, labi ja vēl DVD pleijeris ir. Pateicoties thepiratebay, citiem torrentiem un online streaming saitiem mēs jebkurā laikā varam noskatīties jebkuru filmu, kuru gribam un viss šis jau iet pie vēstures. Kāpēc speciāli iet, maksāt, tad nest atpakaļ, izvēlēties, kad īsti nav no kā izvēlēties, ja tas viss ir vien pāris klikšķu attālumā?

Milzīgie CD iepakojumi. Jā, manā jaunībā tādi vēl bija, bet tagad izskatās, ka CD ies to pašu ceļu, pa kuru aizgāja disketes (kuras arī vēl atceros un lietoju - laikam no manis jau smiltis birst), šodien r pat grūti iegādāties jaunu datoru ar CD Room, jo vienkārši diskus neviens neizmanto. Agrāk šādas melnas CD somas bija mašīnās, lai klausītos mūziku, bieži ar marķieri virsū uzrakstīts, kas tur ir, pirātisms bija modē arī toreiz, bet tagad, ja tev ir samērā jauns auto, pieslēdz telefonu caur bluetooth un klausies visu laiku, nemainot diskus ik pa laikam.....

Telefona grāmatas. mūsdienās telefona numuru ir iespējams atrast internetā sekunžu laikā un mūsdienu bērni par nezina, kā tas ir, šķirstīt dzeltenās lapas un vilkt ar pirkstu līdzi, kamēr atrodi vajadzīgo. Tagad telefona grāmata ir izmantojama vien kā  labs iekurs vair ierocis.

Viedeokasetes. Pirmkārt jau tās nebija lēts prieks, pa divām kaut kādi 2,50 ls bija un pildspalvu vēl deva līdzi. Tad iemācīties apieties ar video magnetafonu (kas bija krietni sarežģītāk nekā tam vajadzētu būt), tad ierakstīt filmas, pareizajā brīdī nospiežot pauzi, lai izgrieztu reklāmas un pareizajā atkal just, kad spiest record (bija kāda 2 sekunžu aizture), tad atcerēties uzreiz kastei izlikt uzlīmi ar uzrakstu, lai nepārrakstītu pāri kaut ko citu. Pētīt lentu, lai redzētu, cik daudz vietas vēl atlicis. Divas garas filmas (tā ap 3,5 stundām) vienā kasetē ielīda, dažādi raidījumi, seriāli, īsākas filmas varēja daudz iedabūt. Un tad vēl atrodi vietu, kur tās visas uzglabāt un nepātrauktā pārtīšana, kad gribi redzēt kaut ko konkrētu. Paveicās, ja tavs mērķis bija kasetes pats pirmais ieraksts.

Šodienas bērni telefonu un planešetes nesā apkārt visur, pat uz tualeti. Izdarīt zvanu ir tik vienkārši un ir tik daudz brīvo pieslēgumu, kur tu samaksā 3 eiro mēnesī un pļurkšķi, cik gribi. A mēs toreiz zvanījām no mājas telefoniem, teicām draugu vecākiem, lai psauc to un to, tad vēl telefona būdiņas, lai kādu izjokotu. Bija nopērkamas tādas telekartes, aptuveni par 2 latiem, ar to zvanīšanai pietika, ja nebiji mājās. Lielākajai daļai būdiņu bija iekārta arī telefona grāmata, bet to huļiki saplosīja pāris dienās, tāpēc visi numuri bija jāzina no galvas vai jāstaigā ar blociņu kabatā.