Toradži tauta Indonēzijā neuzskata savus ģimenes locekļus par mirušiem līdz mirklim, kad tie tiek apglabāti. Tā ir unikāla tradīcija, kuru viņi piekopj jau kopš seniem laikiem. Viņi dzīvo vienā mājā kopā ar saviem mirušajiem radiniekiem vairākus gadus, bet attiecas pret viņiem tā, it kā viņi būtu dzīvi.
Viņi neuzskata, ka cilvēks ir miris līdz mirklim, kad tiek apglabāts. Šis mirušais vīrs ir miris jau 12 gadus.
Lai līķi uzturētu kaut cik labā stāvoklī, tas tiek apstrādāts ar formalīnu. Cilvēki izturas pret mirušajiem tā, it kā viņi būtu dzīvi - nes tiem ēdienu, padzerties un cigaretes divreiz dienā. Kā arī regulāri tiek apmazgāti viņu ķermeņi un drēbes, naktī atstāj ieslēgtu gaismu un spainīti istabas stūrī, ja nu ir nepieciešams nokārtot dabiskās vajadzības.
BBC devās ciemos ģimenes, kura dzīvo kopā ar aizgājušo vectēvu jau 12 gadus. Kamēr viņi veidoja sižetu par šo ģimeni, žurnālisti uzzināja to, ka radinieki mēdz nākt ciemos vai zvanīt, lai uzzinātu kā viņam iet.
Kad ierodas ciemos radinieki, Lisa parasti viņiem saka, ka tēvs joprojām ir slims. Tad ieved viņus pie viņa istabā, sakot tēvam: «Tēvs, mums ir ciemiņi, kuri vēlas Tevi satikt - es ceru, ka Tu nejutīsies neērti vai nedusmosies.»
Savukārt tad, kad pa māju skraida bērni un ieskrien pie viņa istabā, Lisa klusi nobar: «Kuš, Tu pamodināsi vectēvu!»
Toradži tauta tic, ka aizgājušo radinieku ķermeņi viņus joprojām dzird, un viņu dvēseles būs dusmīgas, ja par tiem nerūpēsies līdz mirklim, kad tiks apglabāti.
Tev noteikti ir radies jautājums par to, kāpēc tad neapglabā to ķermeni... Lieta ir tāda, ka Indonēzijā bēres izmaksā ļoti dārgi, tāpēc nākas vairākus gadus krāt naudu, lai tādas uzrīkotu.
Redz, viņiem nav parastas bēres, tā ir ceremonija vairāku dienu garumā - tiek upurēti dzīvnieki, visa tauta svin un mirušais cilvēks tiek cienīgi sagatavots pēcnāves dzīvei.
Mirušos neapglabā zem zemes, tiem ir izveidotas kapenes alās. Lai gan mūsu uztverē bēres nozīmē pēdējo redzēšanos, tomēr Toradži tautai ir vēl viena tradīcija: ik pa pāris gadiem viņi atrok savus radiniekus, nomazgā tos un apģērbj jaunās drēbēs. Kā arī pirms ievietošanas atpakaļ kapenēs, viņi tiem sagādā ūdeni, pārtiku un cigaretes!
tie tik būtu brīnumi ģimenei, ja kādu rītu spainītī, kas stāv istabas stūrī, kāds būtu nokārtojies. 
2. Kā tad viņš uzpīpē tās cigaretes, ka katru dienu jānes klāt? 
Nu mums jau ar tālu līdz tam nav , lai apglabātu naudu vajag, un NĪN par kapa vietu jāmaksā .
