Astronauts, kas lidinās orbītā ap Zemi patiesībā atrodas brīvajā kritienā.
Fotogrāfijas, kurā astronauti redzami miegā nekustīgi karājamies gaisā vai brīvajā lidojumā vingrojam, radījušas mītu, ka kosmosā neeksistē gravitācijas spēks. Izteikumu gravitācijas spēka neesamība astronauti un fiziķi regulāri izmanto pat pedagoģisku apsvērumu dēļ. Piemēram, Glenna izmēģinājumu centru NASA sauc par Nulles gravitācijas spēka izpētes centru.
Patiesībā gravitācijas spēks, kas ir pievilkšanās spēks, eksistē it visur. Saule pievelk visas planētas, Mēness pievelk Zemi, pat ābolam ir gravitācijas spēks, un tas vāji pievelk apkārtējos priekšmetus. Ja astonauts aizceļo prom no tāda ar lielu masu apveltīta objekta kā Zeme, gravitācijas spēks samazinās, bet nekad nepazūd pilnībā. Astronauts lidinās gaisā, tāpēc, ka viņš atrodas brīvā kritienā virzienā uz Zemi, kurš piešķir viņam bezsvara stāvokli.
Astronauti nejūt savu svaru – Arī kosmosa kuģi pastāvīgi ir brīvajā kritienā virzienā uz Zemi. Tie tikai atrodas pietiekami tālu un lido ar tādu ātrumu, lai nekad nesadurtos ar mūsu planētu. Piemēram, Starptautiskā kosmosa stacija (SKS) pārvietojas ar ātrumu 27 700 km/h un tas ļāuj palikt gaisā. Vienkārši runājot SKS krīt pa orbītu, kas apliec Zemi. Asronauti stacijas iekšienē lidinās tāpēc, ka viņi krīt ar tādu pašu ātrumu kā kosmosa stacijam taču nepārvietojas attiecībā pret staciju, tāpēc nenokrīt uz grīdas. Tas ka šis kritiens šķiet kā gravitācijas spēka neesamība ir saistīts ar brīvās krišanas paātrinājumu.
Zeme (jūras līmenī) pievelk mūsu ķermeni ar spēku, kas ir 9,8 ņūtoni uz 1 kg masas. Brīvajā kritienā objekts netiek pievilks ne pie vienas virsmas un kosmosa kuģī nav arī gaisa pretestības. Tāpēc astronauts nejūt savu svaru. Ikviens var just bezvara stāvokli sekundes simtdaļās garumā, kaut vai nolecot no krēsla. Tomēr šā iemesla dēļ gravitācijas spēks nepārstāj pastāvēt. Tas pats ir ar kosmosa kuģi, to var salīdzināt kā liegabala lodi. Orbītā esošo kosmosa kuģi var salīdzināt ar ļoti jaudīga lielgabala izšautu lodi – tā lido tik lielā ātrumā, ka nekad nenokritīs uz zemes. Jo lielāks ir ižšautās lodes ātrums jo tālāk tā aizlido.
Laikam neesi dzirdejis par kosmisko atrumu.Ir 1.,2.,3.un4.kosmiskais atrums .1. KOSMISKAIS-minimalais atrums kjermenim ,kursh atrodas horizontalaa kustibaa virs planetas , lai tas nenokristu uz tas,bet turpinatu kusteties pa rinkjveida orbitu.Zemes gadijumaa1. kosmiskais-7,9 kilometri sekundee.2. KOSMISKAIS-atrums kas vajadzigs lai izrautos noZemes pavadonja orbitas un kljutu parSaules pavadoni-11,2 kilometri sekundee.16,650 kilometri sekundee-3.KOSMISKAIS atrums,lai izrautos no Saules sistemas. Apmeram 550 kilom.sekundee-4.KOSMISKAIS atrums ,lai pamestu musu galaktiku.Vel ir orbitalais atrums.Zemei tasir29,78 km.s .Un nemuldi te par lielgabalu lodem un lidzigam mulkjibam.Neraksti par to ko nejedz ,nemulkjo citus.
Kā man patīk šadas lietas,par kosmosu un astronautiem. Pats esmu dzimis astronautu dienā, - 12.aprīli. Paši zinām,kas šī par dienu ,runājot par šo tēmu. Tavs raksts arī patika. Paldies!