Ikdienā bieži var dzirdēt dažādus izteikumus par depresiju, piemēram, «Man šodien ir depresija.», «Ārsts teica, ka viņai ir depresija, bet es domāju, ka viņa vienkārši ir slinka.» Cilvēki bieži ar pārliecību runā par lietām, kuras izskaidrot varētu tikai speciālists.
Kas ir depresija un kā to atpazīt?6
FOTO: pexels.com
Iepriekš minētajos piemēros parādās cilvēku nezināšana par to, kas ir depresija un kā tikt ar to galā. Nevar būt tā, ka šodien depresija ir, rīt vairs nav un parīt atkal ir.
Pazīmes, kuras raksturīgas depresijai:
*pazemināts garastāvoklis, salīdzinot ar laiku pirms traucējumu rašanās,
* zūd interese un prieks par agrāk patīkamām nodarbēm,
* cilvēks kļūst mazāk enerģisks, ātrāk nogurst,
* mazinās pašvērtējums, zūd ticība sev,
* sevis noniecināšana, pastiprināta vainas sajūta,
* pašnāvības domas,
* pesimisms,
* pavājinātas koncentrēšanās spējas,
* samazināta fiziskā aktivitāte vai arī uzbudinājums ( piem., nemierīga staigāšana pa istabu ),
* miega traucējumi,
* apetītes pavājināšanās ar krišanos svarā vai pastiprināta apetīte ar svara pieaugumu.
Ja kādu nomoka šādi traucējumi ilgāk kā divas nedēļas, tad būtu jāvēršas pie speciālista, jo iespējams, šis cilvēks cieš no depresijas. Speciālists noteiks ir depresija vai nav un izskaidros, kādas ārstēšanas metodes pastāv un kādas būtu ieteicamas konkrētam cilvēkam.
Turpmākā taktika ir atkarīga no depresijas smaguma. Depresijas pēc smaguma pakāpes iedala šādi: viegla, vidēji smaga un smaga depresija.
Ja depresija ir viegla, cilvēks var tikt galā ar darbiem, veidot attiecības, bet tas notiek bez prieka.
Ja depresija ir vidēji smaga, būtiski cieš darba produktivitāte, brūk attiecības.
Smagas depresijas gadījumā cilvēks nespēj strādāt. Ir nepieciešama palīdzība visu laiku. Viņš nemazgājas, neēd, nerunā. Var pievienoties murgi (domas, kas neatbilst īstenībai). Piemēram, cilvēks uzskata, ka ir slims ar kādu nedziedināmu slimību, kura saēd viņa ķermeni no iekšpuses un iekšējie orgāni pamazām izzūd. Var būt arī dzirdes halucinācijas. Piemēram, cilvēks saklausa, ka Dievs pārmet viņam par visiem dzīves laikā izdarītajiem grēkiem.
Gribu uzsvērt, ka precīzu diagnozi var uzstādīt tikai kompetents speciālists-psihiatrs vai psihiatrijā apmācīts psihoterapeits. Ārsts mācās 9-11 gadus, lai kļūtu kompetents saprast pacienta iekšējo pasauli, lai spētu palīdzēt. Pēc tam ārsts turpina izglītoties visu dzīvi.