Kā radās Rīgas mikrorajons Jaunciems?1

Jaunciems sāka veidoties, kad 1885. gadā Ķīšezera ziemeļaustrumu daļā barons Kampenauss ierīkoja kokzāģētavu, bet 1890. gadā arī cehu čemodānu kartona ražošanai. Uzņēmuma apkārtnē sāka veidoties strādnieku ciemats, tomēr straujākā apkaimes veidošanās sākās līdz ar papīrfabrikas rašanos, ko neilgi pirms Pirmā pasaules kara blakus kokzāģētavai nodibināja uzņēmējs Mīlmans. Fabrika vairāk tikusi rekonstruēta arī pēc Otrā pasaules kara un padomju laikā bijusi pazīstama ar nosaukumu „Celulozes un papīra rūpniecības uzņēmumu Latvijas ražošanas apvienības ražotne „Jaunciems““. 1925. gadā tā laika Ādažu pagasta apdzīvotajai vietai Jaunciemam tika piešķirts bez apdzīvotas vietas statuss, bet 1927. gadā Jaunciemu iekļāva Rīgas pilsētas robežās. No 1952. līdz 1959. gadam Jaunciemam bija Rīgas pilsētai pakļauta strādnieku pilsētas statuss.

Sabrūkot Padomju Savienībai tika slēgta arī papīrfabrika. Apkaimes apbūves raksturu ir noteikusi ražošana, te saglabājušās gan 20. gadsimta 20. un 30.gados celtas privātmājas, kā arī daudzdzīvokļu nami, kas izbūvēti 1970. gados.

Jaunciems ir 9.132 kvadrāt kilometri liels, to apdzīvo 2 688 iedzīvotāji. Jaunciems tiek apskalotas ar Ķīšezeru. Jaunciems atrodas Ziemeļu rajonā. Sauzemē tā robežojas ar citiem mazākiem mikrorajoniem Trīsciemu un Sūžu. Jaunciems ir mikrorajons, kas atrodas uz Rīgas robežas un tā arī sauzemes robeža ir Garkalnes novads.