Abi divi ir sīki un inficē cilvēkus, bet kā tie atšķiras bioloģiskajā ziņā?
Kā baktērijas atšķiras no vīrusiem?15
334
8
Baktērijas ir vienšūnas organismi, kas spēj izdzīvot dažādās vidēs, piemēram augsnē, ūdenī, dzīvnieku un cilvēku organismā. Katru bakrētiju ietver šūnapvalks, kura iekšpusē glabājas pilns izdzīvošanas komplekts – ģenētiskais meteriāls un citas bioloģiskās strukūras, kas nodrošina vielmaiņu, ļauj baktērijai baroties un vairoties.
Nonākušas cilvēka organismā, baktērijas parasti neiekļūst šūnās, bet uzturas starpšūnu vidē. Lielākoties tās mums nekaitē – tikai 3% no visām baktērijām izraisa slimības, piemēram izdalot šūnām bīstamus toksīnus.Turklāt bez daudzām baktērijām, kā teiksim pienskābes baktērijām zarnu traktā, mēs pat nespētu izdzīvot un normāli funkcionēt.
Mūsu ķermenī pastāvīgi mājo aptuveni desmit reižu vairāk baktēriju nekā pašu organismu šūnu, tā kā pamatots ir jautājumus, no kā mēs īsti sastāvam. Baktērijas var iznīcināt ar dažādām antibiotikām, piemēram penicilīnu, ampicilīnu, eritromicīnu u.c tāpēc ar šīm vielām var ārstēt bakteriālās saslimšanas.
Ar vīrusiem ir saržģītāk – tās ir par baktērijām 10-100 reižu mazākas infekciozas daļiņas, ko veido apvalkā ieslēgts ģenētiskais materiāls. Vīrusi nespēj pastāvīgi vairoties un uzturēt savu vielmaiņu, tāpēc joprojām notiek diskusijas, vai tos vispār var uzskatīt par dzīviem organismiem. Lai vīruss pavairotos , tam nepieciešama dzīva šūna.
Iekļuvis tajā, vīrss sabojā šūnu, un tā sāk ražot arvien jaunas vīrusa daļiņas. Galu galā, šūna pārplīst, un vīruss turpina izplatīties organismā. Vīrusu izraisītas slimības – gripu masalas, vīrusu hepatītu u.c. – ar antibiotikām izārstēt nevar, bet pret tām var izveidot imunitāti. Mūsu organsimā funkcionēšanai vajadzīgi vīrusi nav zināmi, tomēr tos arvien plašāk izmanto medicīnā piemēram, lai iznīcinātu vēža šūnas.
Un tagad vēlreiz sīkāk par katru. Baktērija – pastāvīgs organisms, kas vairojas daloties un uztur savu vielmaiņu. 1000-2000nm liela saskatāma gaismas mikroskopā. Parasti uzturas starpšūnu vidē, kur pārtiek no dažādām organiskajām vielām un var izdalīt toksīnus. Reāģē uz kairinātājiem, piemēram, ķīmiskiem signāliem.
Vīruss. Pilnā nozīmē nav dzīvs organisms, jo nav patstāvīgas vielmaiņas un vairojas tikai dzīvās šūnās. 20-300nm liels, saskatāms elektronu mikroskopā. Iekļūst šūnāun sabojā to, piespiežot ražot jaunas vīrusa daļiņas. Nereaģē uz kairinātājiem, tāpēc to nevar iznīcināt ar antibiotikām.
Tev patiks šie raksti
