Sveiki. Mani sauc Jānis,esmu 21 gadu jauns jaunietis un es vēlējos padalīties ar jums kādā domā,kurā iegrimu,šodien domājot,par un ap datorspēlēm.
Tātad,mani šodien nošokēja kāds raksts -
Call of Duty: Ghosts vienā dienā nopelna miljardu dolāru.
Un tad es sāku aizdomāties,cik tālu mēs esam jau atrofējušies,cik ļoti degradējas mūsdienu jaunatne,kad var samaksāt 60$ mūsu naudā 30Ls par datorspēli,nemaz nerunājot par katra mēneša maksu online serverī. Kas notiek ar mums? Cilvēki mīļie,dodaties dzīvē,nesēdiet pie datora.
Kāds draugs man šodien teica,kad runājām par šo tēmu - '' Tak no Latvijas arī daudzi pērk, man ir daži paziņas, kuri nedēļām skolā neēd vienkārši lai nopirktu to spēli. Viņi visu laiku sēž mājās pie datora saka, ka naudu tā pat nav kur likt, ārā neiet, nekur nebraukā, neko neapmeklē, pēc skolas mājās un pie datora, pēc tam gulēt, no rīta atkal pie datora,pēc tam uz skolu un pie datora. Turklāt atlikušo dienas laiku,pavada pie telefoniem,jaunajiem smartfouniem.
Uz tekstu - ''nav jau tāpat kur to naudu likt'' es skaidri un gaiši atbildētu - Dod tad man to naudu un es nesēdēšu mājās un nedegradēšos,apmeklēšu kādu pasākumu,paēdīšu kādā resorānā,kaut hesburgerā,aiziešu uz kino,bet pats galvenais,nopirkšu ko jauku savai sirds dāmai piemēram,uz katru randiņu - puķi.
Es sēžu mājas un pie datora,tikai tapēc,ka man NAV tās naudas,jo mūsdienās par brīvu var apmeklēt tikai bibliotēkas un garlaicīgus pasākumus,kas lielākajai daļai jauniešu,neinteresē. Kad mani sauc ārā,mans pretjautajums ir - uz kurieni? ko darīt? Ja atbilde ir,ejam uz kinci,aizbraucam paēst,vai kaut ,ejam paņemt pa aliņam. Es bieži vien saku nē,jo NAV tās naudas. Bet jūs čīkstat,ka nav kur viņu likt. Ak mans dievs,padomājat taču beidzot ar galvu,vai kaut ar hormoniem,aizejat pie kādas meitenes (domu sapratāt).
Pats agrāk un vēl šodbrīd spēlēju datorspēli - WOW (World of warcraft). Lielākā daļa no jums zin,par ko iet runa. Spēlēju viņu jau,kopš mazotnes,internetā 8ņus gadus. Spēle man palīdzēja apgūt Angļu valodu,kas ir vissnoderīgākais no šī visa. Taču NEKAD nav bijis tā,ka es neatrautos no spēles,ja mani sauc kautkur,vai,lai spēlētu viņu,kamēr kāds ir pie manis ciemos,vai es esmu ciemos,ko dara ļoti daudzi un visu laiku. Tas jau ir ļoti slimi. Vajag zināt mēru. Piekrītu,var aizsēdēties un tamlīdzīgi,bet nejau tā,kā tas notiek tagad 24/7 365/356 30/12.
Padomājat,kas tagad notiek,šobrīd (kamēr rakstu šo rakstiņu) aptuveni 80-90% jauniešu,kam ir pieejami datori,sēž pie tiem un spēlē kādu spēli,vai vienkārši sēž dr.lv,facebook.com un visbriesmīgākajā no visiem - TWITTER. Jūs tak galīgi nedomājat,ziņojat visai pasaulei,ko darat,kur esat,kad,kur būsiet. ESI LAIPNI LŪGTS Pedofīl,man ir 14 gadu, mani sauc Santa un esmu parkā. ĀRPRĀTS!!!
Jau tagad ir daudz vecpuišu/vecmeitu un jauniešu,bez otrām pusītēm. Kas būs rīt? Kas pēc pāris gadiem? Visi sēdēs mājās,neapmeklēs pasākumus,nedosies nekur,pat vairs nemācīsies,jo vecāki arī būs pārak aizņemti ar datorspēlēm un visu tamlīdzīgo + datorspēlēs paliek ar vien vienkāršākas un vieglākas,tās pat neattīsta viars domāšanu. Spēle LOL (League of legends) ir jau diezgan pazīstama pasaulē un ļoti daudzi,to spēlē. Lai spēli spēlētu,tev vajag ČETRAS POGAS un pelīti. Tas arī viss,padomājat cik tas ir debīli tās daudzās stundas četras pogas.
Daudzi padomās,ko es ar šo gribēju teikt? Tad lūk - Nesēžat mājās pie datoriem,dodaties dzīvē. Ejat laimi meklēt,kā Sprīdītis. Satiekat savu otru pusīti - DZĪVU CILVĒKU! Izbaudat dzīvi,ko tā jums piedāvā,nevis ko piedāvā Gameloft,Blizzard u.c. kompānijas. Nedegradējaties,savādāk izmirsim kā dinozauri,jo visi sēdēs mājās un bērni vairs nedzims un viss beigsies nevis ar komētu,vai citiem pareģojumiem, bet ar DATORIEM.
