Ir pienācis jauns gads, un cilvēki bieži vien izvirza daudzus jaunā gada mērķus, cerot, ka šis gads palīdzēs mainīt daudzas lietas šajā dzīvē.
Tomēr realitātē notiek tā ka šie mērķi paliek nepiepildīti, vai arī atmesti, jo trūkst motivācijas.
Līdz ar to skaidrojums, kāpēc tā notiek
Kāpēc tā notiek un ko darīt, lai mērķi realizētu-
1.Mērķi nav konkrēti.
Sportot biežāk- Jānosaka, cik bieži vēlies sportot, un noteikti ir jāpiedalās kādās sacensībās, kur var iegūt vismaz piemiņas medaļu vai diplomu(piemēram, skriešanas sacensības).
Mērķim jābūt šādi noteiktam un reāli sasniedzamam, piemēram: Sportot sākotnēji 1 reizi nedēļā, ar trenera palīdzību, ja iespējams, kas iemāca sportot pareizi.
Dzīvot taupīgāk, iekrāt -
Domā tieši par tiem tēriņiem, kurus vari minimizēt, sastādi sarakstu:
Jānosaka, ka varēsi pirkt našķus tikai reizi mēnesī, pārējā laikā centīsies gatavot mājas ēdienu, kuru paņemt līdzi uz darbu. Nepirksi pusfabrukātus.
Esi gatavs atteikties no ērtībām- lietot nevis bezlimita internetu, bet gan iemācīsies nesērfot telefonā kad nav wi-fi, ja vien tas nav vitāli nepieciešams atbildēt uz kādu ziņu.
Celsies ātrāk un iesi ar kājām/brauksi ar divriteni -
Lai samazinātu transporta izdevums, tas prasīs ilgāku laiku.
Tomēr, ja runa ir par 1 stundas starpību, vai brauc ar auto, vai ar sabiedrisko- der padomāt, vai tiešām ērtības ir tik svarīgas, lai par tām pārmaksātu.
Bet esot taupīgs, neaizmirsti arī ieguldīt sevis attīstībā un vērtīgās izklaidēs (kursi, nodarbības), kas nav izmesta nauda, bet gan var laika gaitā dot vairāk.
2.Radīt jaunus izaicinājumus-
Motivācija zūd, jo nav sasaistes ar kādu citu jomu dzīvē, un pat labākais hobijs pārvēršas par rutīnu.
Sportojot, ir jārada jauni izaicinājumi, ja sākotnējā 1 reize ir pierasta, tad jāsāk sportot 2 reizes. Tad vismaz 3 reizes nedēļā. Tad maza mēroga sacensības(Ir daudzas skriešānas kampaņas gada laikā, piemēram), lai kā atskaites punkts ir medaļa.
Apmeklējot kādu pasākumu, ir jācenšas vismaz aprunāties ar cilvēkiem, uzsākt sarunu, arī, ja tas šķiet neveikli. Tad uzzinot ko jaunu, var uzzināt arī par pasākumiem, kuros piedalās šie cilvēki, viņu aizraušanām- un ja ir iespēja, noteikti piedalīties viņu ieteiktajos pasākumos.
Jo tas nozīmē, ka būs jau vismaz 2 reizes, kad cilvēks tiek satikts, un radīsies ciešāka saikne starp saviem hobijiem un viņu hobijiem. Galvenais ir piedalīties.
Tāpat, ja ir iespēja, piedalīties pasākumos, kuros cilvēki arī piedalās ne pāros, izejot no savas komforta zonas.
Protams, ir vieglāk piedalīties ja esi kopā ar kādu citu, bet ja būsi viens- tad galvenais ir pēc tam būt drosmīgam un noriskēt komunicēt ar cilvēkiem.
Nebaidīties par to, ka vari kādam šķist nekaunīgs, un vēl jo vairāk- nedomāt citu vietā, un nepieņemt par absolūtu patiesību ka viss ir slikti un neviens nevēlas komunicēt tikai dēļ tā, ka kāds nelikās īpaši interesēts tajā, ko stāsti.
Protams, arī nebaidīties uzrunāt pretējo dzimumu (tas vairāk attiecas uz vīriešiem, kuriem jāuzrunā sievietes), jo princips ir tāds pats- ja nepamēģināsi, neko neiegūsi.
3.Apbalvot sevi par sasniegumiem, pierakstīt izdošanās.
Atsaucoties uz Dr.Eddie Murphy: “Becoming your real self”, “Ir daudz vieglāk sevi kritizēt, nekā uzslavēt”. Un ''Ir vajadzīgs pierakstīt savus sasniegumus, izdošanās, reizes kas apliecina, ka tavas negatīvās domas par sevi ne vienmēr ir bijušas patiesas”.
Ko tas reāli nozīmē- ka pārāk bieži mēs koncentrējamies uz automātiski negatīvajām domām, un pārspīlējam- Ja kādam joks nešķita smieklīgs, tad bieži automātiski pieņem, ka neviens joks nav smieklīgs, un “Es neko nemāku, es nekad nemāku būt jautrs” utt.
Tāpēc, katru reizi, lai apliecinātu, ka tomēr tā nav taisnība, un ka gan sportā, gan arī citās dzīves jomās ir arī izdošanās, un ir jābeidz sev pārmest, vai vēl sliktāk- ko atmest “Jo tam jau nav jēgas” , ir vērts sev atgādināt- tu vari, tev izdosies, un šie notikumi(Kas ierakstītie) to pierāda.
4.Lasīt/Mācīties vairāk.
Šis arī ir populārs mērķis. Taču, teorija bez prakses ir bezjēdzīga.
Lasīšanu var iedalīt 2 katetorijās- prasmju trenēšana un prasmju pieslīpēšana.
Ja pshiloģijas grāmatas dod prasmju bāzi, tad daiļliteratūra dod prasmju pieslīpēšanu, bet to visu ir jāpielieto dzīvē, un jāmēģina sasaistīt ar citām jomām, veidojot kopējo bildi.
Atsaucoties uz Sakiči Tojoda: 5 Kāpēc? Metodi – var sākt arī ar problēmas definējumu:
Šobrīd manu paziņu/draugu loks nav plašs
Kāpēc? Jo pirms tam es baidījos no komunikācijas.
Kāpēc? Jo man bija bail par to, kā noreaģēs cilvēki.
Kāpēc? Jo likās, ka neesmu pietiekoši labs, un cilvēki nevēlēsies ar mani komunicēt.
Kāpēc? Jo likās, ka ja nemācēju komunicēt agrāk, tagad arī nav vērts to darīt.
Kāpēc? Jo baidījos sākt mainīt un uzdrošināties komunicēt.
Secinājums: Pārvarēt bailes un uzdošināties komunicēt, neiecilklējoties uz pagātnes kļūdām.
5.Secinājumi –
Lai ko jūs apņemtos iesākt jaunajā gadā, sadaliet to mazākos, reālos mērķos!
Ja ir kāda doma par tālāko virzību, nebaidieties piedalīties, un uzņemties jaunus izaicinājumus!
Teorijai ir nozīme tikai, ja ir prakse. Teorētiskā bāze palīdz saprast virzību, bet bez praskes- tas viss būs bezjēdzīgi.
Pārvariet bailes, un atcerieties- galvenais nav uzvarēt, bet gan piedalīties! Galvenais nav iegūt visu, bet gan pamēģināt! Galvenais ir uzrunāt cilvēku, un nedomāt viņa vietā ko viņš par jums padomās, jo to tāpat jūs nevariet ietekmēt. Jāateras, ka vienmēr būs cilvēki, kas gribēs būt ar jums kopā, bet vienmēr būs arī cilvēki, kas negribēs. Un nav iespējams patikt visiem, un ka visi domātu vienādi.
Laimīgu jauno gadu, un mērķu piepildījumu un realizāciju! Katra mazā uzvara arī ir uzvara!
