Daži stāsti, kas parāda cilvēku prāta gaišumu un labvēlīgu domāšanu.
Lai stāsti būtu patiesi, tiem nav jābūt patiesiem.
Daži stāsti, kas parāda cilvēku prāta gaišumu un labvēlīgu domāšanu.
Lai stāsti būtu patiesi, tiem nav jābūt patiesiem.
Kāds vecs vīrs iet gar okeāna malu un redz, ka jauns puisis vislaik kautko paņem rokās un met okeānā. Vecais vīrs pienāk klāt jaunajam un saka:"Labs rīts, jauno cilvēk. Vai drīkst vaicāt, ko tu dari?" Jaunais puisis paskatās uz veco vīru un saka:"Metu jūras zvaigznes ūdenī." "Kāpēc tu to dari?", jautā vecais. "Tāpēc, ka tgad ir bēgums un ja es to nedarīšu , tad viņas nomirs." "Ē, bet tu esi paskatījies, cik garš ir okeāna krasts? Un jūraszvaigznes ir izskalotas pa visu šo krastu. Tu tāpat neko neizmainīsi." Jaunais puisis pielicās, paceļ vienu jūraszvaigzni un iemet ūdenī. "Es izmainīju šo!"
Kādu dienu vecs jūrnieks tīra klāju un dzird, ka aiz durvīm lekciju lasa kāds jauns un gudrs profesors. Viņš ar interesi klausās teiktajā un priecājas par profesora gudrību. Profesors beidz lekciju un ierauga veco vīru un jautā tam:"Vecaisvīrs, vai tu esi mācījies metroloģiju?" "Nē, kungs. Es neko nēsmu mācījies", bēdīgs atbild vecais. "Tu nēesi mācījies meteroloģiju? Tu esi jūrnieks un tev visu laiku ir saskarsme ar laikapstākļiem... Tu esi izniekiojis 1/4 no savas dzīves." Vecais vīrs bēdīgs aiziet projām. "Notiekti, ja šīs jaunais kungs, tā saka, tad tā arī ir. Es esmu izniekojis 1/4 manas dzīves." Nākamajā dienā atkal veicai vīrs klausās aiz durvīm profesora lekciju. Atkal profesors iznāk ārā un prasa vecajam:"Vecais vīrs, vai tu esi mācījies okeanoloģiju?" "Nē kungs. Kas tas ir?" "Ta ir zinātne par okeānu. Tu katru dienu brauc pa okeānu un neko nēsi par to mācījies? Tu esi izniekojis 2/4 savas dzīves." Vecais vīrs bēdīgs aiziet projām. Nākamajā dienā atkal vecais vīŗs klausās lekciju un atkal iznāk profesors un prasa vecajam:"Vai tu esi mācījies ģeoloģiju?" "Kas tā tāda ir? Kā jau es teicu es neko nēsmu mācījies." "Ģeoloģija ir mācība par zemi, pa kuru mēs staigājam katru dienu. Tu esi izniekojis 3/4 savas dzīves." Vecais vīrs paliek ļoti saskumis un aiziet prom. Nākamajā dienā ir vecā vīra kārta. Viņš skriedam sauc:"Profesor kungs, profesor kungs!" "Kas ir vecais?" "Vai tu esi mācījies peldoloģiju?" "Peldoloģiju? Kas tātāda?" "Vai tu māki peldēt?" "Aij, nē peldēt gan es neprotu." "Man tevis ir tik ļoti žēl. Tu esi izniekojis visu savu dzīvi. Kuģis grimst, un tie, kuri māk peldēt aizpeldēs uz lūk to krastu. Man tevis ir tik ļoti žēl."
Kādu dienu kāds mūks grib iet nomazgāties pie upes. Viņš pienāķ pie upes un redzm ka tur udenī kūņojas skorpions. Mūks saprot, ka ja viņš nepalīdzēš skorpiona, tad tas nomirs. Viņš satver skorpionu un un ceļ laukā no ūdens. Tiklīdz viņš grasās to atbrīvot, tā skorpions tam iedzeļ. Mūks sāpēs noraustās un skorpions atkal iekrīt ūdenī. Mūks atkal to mēģina izglābt un atkal notiek tas pats. Tiklīdz viņš to grib laist vaļā, tas iedzeļ un mūks sāpēs noraustās un skorpions iemet to ūdenī. To visu redz garāmejošs vīrs un prasa. "Kāpēc tu viņu glāb? Neredzi, ka viņš tev visu laiku dzeļ?" Mūks atbild, tāpat kā skorpiona dabā ir dzelt, tāpat manā dabā ir palīdzēt.
Kādu dienu vecs mūks ar savu mācekli dodas pārgājienā. Tie pienāk pie straujas upes un redz kādu jaunu skaistu meiteni, kura netiek upei pāri un tāpēc raud. Tākā viens no mūku singrākajiem noteikumiem ir nepieskarties sievietēm, tad jaunais māceklis pat neskatās jaunajai meitenei virsū. Vecais mūks turpretī aprunājas ar jauno meiteni, paņem to plecos un pārnes pāri upei. Tur viņš to noliek un abi mūki turpina ceļu. Jaunais mūks ir pilnīgā nesaprašanā. Un nemitīgi cīnās ar domām savā galvā. Mūsu viens no stingrākajiem noteikumiem ir nepieskarties sievietēm un lūk, mans skolotājs, kurš ir man elks pārkāpj šo noteikumu. Viņš pat peiskārās viņas gklītajām kājām. Vakarā viņi parnāk savā klosterī un jaunais māceklis neiztur un prasa:"Vaitad mums nav aizliegts pieskarites sievietēm?" Vecais piekrītoši pamāj ar galvu. Jaunais atkal saka:"Bet šodien tu runāji ar sievieti un pat pieskāries viņai." "Jā, es viņu pārnesu pāri un tur noliku un atstāju, bet tu viņu nesi visu dienu līdz pat šejienei."