Šajā rakstā par cilvēku un dabas izraisītām katastrofām, kuras bija iespējams novērst vai mazināt to nodarīto postu, ja vien netiktu ignorēti brīdinājumi par tām.
Pirmā daļa http://spoki.tvnet.lv/tribine/Ignoreti-bridinajumi-kas-beidzas/794119
Ignorēti brīdinājumi, kas beidzās traģiski (2)19
685
6
Uzbrukums Pērlhārborai.
Pēc Japāņu uzbrukuma Pērlhārborai, ASV nekas cits neatlika kā iesaistīties karā. Pirms uzbrukuma bija labi zināms, ka Japāņu izlūkdienesti ievāc informāciju par ASV militārajām darbībām. Trīs dienas pirms uzbrukuma, Prezidents Frenklins Rūzvelts tika brīdināts, ka Japāna plāno uzbrukt ASV. Ilgi pirms tam, Ģenerālis Viljams Billijs Mitčels, bijušais ASV armijas virsnieks, brīdināja, ka Japāna varētu sarīkot pilnīgi negaidītu uzbrukumu Havaju salām, Aļaskai un Filipīnām, bez kara pieteikšanas. ASV ignorēja visus šos brīdinājumus un bija tik pārliecināti, ka Japāna tiem nekad neuzbruks, ka pie radaru operācijām radaru stacijā, kuras pārraudzībā bija tā okeāna daļa no kuras Japāņi uzbruka Pērlhārborai, pielika pilotu, kurš bija pilnīgs nepraša darbā ar radariem. Kad šis pilots savā monitorā ieraudzīja lielus mirgojošus punktus, kas varēja nozīmēt tikai to, ka tuvojas milzīga gaisa flote, viņš pārējiem kolēģiem teica, lai tie neuztraucās. Viņi neuztraucās, un 2459 ASV jūras kājnieki bija miruši. Sazvērestību teoriju piekritēji uzskata, ka prezidents Rūzvelts apzināti ļāva Japāņiem uzbrukt Pērlhārborai, lai Amerikāņiem būtu iemesls iesaistīties karā.
Operācija Barbarosa.
Operācija Barbarosa bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā, tas sākās 1941.gada 22.jūnijā un beidzās ar 775 000 Vācu karavīru un 800 000 Padomju karavīru nāvēm. Šis notikums arī panāca Padomju Savienības iesaistīšanos karā. Vācu uzbrukums bija tik raits un pārsteidzošs, ka viņiem gandrīz izdevās ieņemt Maskavu, ja vien viņus nebūtu apturējusi nāvīgi aukstā Padomju ziema, kas cīņas gaitu nosvēra par labu Padomju armijai. Lai cik ātrs šis uzbrukums arī nebūtu bijis, tam nebija jābūt pārsteidzošam, jo Josifs Staļins bija saņēmis vairāk par 100 brīdinājumiem sakarā ar Vācijas plāniem uzbrukt. Staļins zināja, ka Vācija pie Padomju Savienības robežas bija sakoncentrējusi miljoniem karavīru, Hitlers apgalvoja, ka to darot, lai pasargātu Padomju Savienību no Britu uzbrukumiem, lai gan bija labi zināms, ka Vācija karā uzvarēja. Padomju izlūkošanas dienesta galva brīdināja Staļinu par Vācijas plāniem iebrukt viņu teritorijā, tomēr viņš tika nošauts. Arī vairāku Padomju spiegu brīdinājumi tika ignorēti. Pēdējās 10 dienās pirms invāzijas, Padomju drošības dienesti Staļinam iesniedza 47 brīdinājumus un pat paredzēja uzbrukuma datumu. Padomju armijas uz robežas sagūstīja simtiem Vācu spiegu, kuri atzinās, ka Vācija uzbruks Padomju Savienībai 22.jūnijā. Poļu sievietes otrpus robežai esošajiem Padomju karavīriem skandināja :"Karš nāk, karš sāksies pēc nedēļas"! Trīs dienas pirms uzbrukuma, Padomju gaisa izlūklidmašīnas atklāja, ka Vācu tanki un artilērija bija visapkārt Padomju robežām, tomēr Staļins nedarīja neko.
Irākas invāzija Kuveitā.
1990.gada 2.augusta rītā, vairāk kā 100 000 Irākiešu karavīru iesoļoja Kuveitas teritorijā. Kuveitas emīrs metās bēgt tuksnesī un līdz nākamās dienas rītam, Irākas karavīriem bija pilnīga kontrole pār Kuveitas galvaspilsētu. Daudziem šis iebrukums šķita pārsteidzošs, lai gan nekā pārsteidzoša tur tiešām nebija. Tas brieda jau vismaz 5 gadus un bija tikai viens no Sadama Huseina mēģinājumiem piekļūt Saūda Arābijas naftas laukiem. ASV centrālās izlūkošanas pārvalde un ASV militārie izlūkdienesti brīdināja ASV valdību par gaidāmo invāziju, bet tie šo brīdinājumu ignorēja un pat iedeva Sadamam 1,2 miljardu dolāru aizdevumu, tikai 2 dienas pirms invāzijas. Amerikāņu vienaldzība uz notiekošo invāziju bija viens no iemesliem kādēļ Sadams iebruka, viņš uzskatīja, ka ASV viņu pat atbalsta. ASV bija tik negatavi, ka karakuģiem, kuri tika sūtīti iejaukties, nācās gaidīt 4 dienas kamēr to datorsistēmās tika ielādētas Kuveitas un Irākas kartes. Irāka no Kuveitas tika padzīta tikai tad, kad ASV vadītais ANO kontingents nolaidās Kuveitā aizsākot Līča karu. Kad karš beidzās, 25 000 Irākiešu karavīru bija miruši, arī 248 ANO karavīri un 100 000 Irākas civiliedzīvotāji zaudēja savas dzīvības.
Kosmosa kuģa Challenger katastrofa.
1986.gada 28.janvārī, kosmosa kuģis Challenger eksplodēja debesīs virs Floridas, tikai 73 sekundes pēc pacelšanās. Katastrofu uz zemes un televīzijā redzēja miljoniem cilvēku. Eksploziju izraisīja ledus kārtiņas uzkrāšanās ap cietās degvielas starta paātrinātāju riņķsavienojumiem (O-riņķiem), kuri atdalīja abus starta paātrinātājus no paša kosmoplāna. Arī šajā gadījumā bija vairāki brīdinājumi. Šoreiz tie nāca no Boba Ebelinga, inženiera, kurš strādāja kompānijā, kurā ražoja paātrinātājus. Viņš brīdināja, ka ļoti aukstā laikā O-riņķi varētu pilnībā nenoslēgties un izraisīt eksploziju. Viņš un vēl viens inženieris aicināja atlikt kosmosa kuģa startu līdz brīdim, kad laikapstākļi uzlabojas. Šis aicinājums sākotnēji tika uzklausīts, bet vēlāk noraidīts, jo NASA vadībai bija svarīgi dabūt kosmosa kuģi debesīs par katru cenu, jo dažādu tehnisku ķibeļu un aukstā laika dēļ, starts jau tā kavējās par 6 dienām. Par spīti Ebelinga pūliņiem pārliecināt NASA, ka starts tik aukstā laikā būtu katastrofa, Challenger pacēlās un devās pretī savai un tā 7 astronautu bojāejai.
Ruandas genocīds.
Ruandas genocīds bija rūpīgi izplānota etniskā tīrīšana un 800 000 Tutsu minoritātes iedzīvotāju masu slepkavība. Genocīdu, kas aizsākās 1994.gada 6.aprīlī, sarīkoja Hutu cilts milicija, kuri uzbruka ne tikai Tutsiem, bet arī savas cilts pārstāvjiem, kuri tos aizsargāja. Genocīds bija gatavošanas stadijā jau kopš 1992.gada, kad Beļģijas vēstnieks Ruandā brīdināja, ka Huti gatavojas veikt etnisko tīrīšanu. Vēlviens Beļģis, Profesors Filips Reintjens uzstājās Beļģijas senātā un brīdināja, ka Huti organizē nāves eskadronus. Viņš pat pieminēja vienu no Ruandas Armijas ģenerāļiem, Teonesti Bagasoru, kurš vēlāk kļuva par galveno genocīda komandieri. 1994.gada janvārī, Apvienoto Nāciju karavīru Ruandā komandieris, Ģenerālis Romeo Dallare no Beļģijas, uz ANO nosūtīja faksu, tagad tas pazīstams kā "genocīda fakss", kurā viņš brīdināja, ka Huti plāno pilnībā iznīcināt Tutsus. Viņš pieprasīja papildus karavīrus, lai uzbruktu Hutu ieroču glabātuvēm. ANO noraidīja viņa lūgumu tā vietā iesakot viņam informēt Ruandas valdību, kura bija pilna ar tiem pašiem cilvēkiem, kuri plānoja šo genocīdu.
Tev patiks šie raksti
