Daudzi bērnībā ar šo spēlējās. Ne visi zina, kas tas ir!24
Tā bija, šķiet, visur: mežā, smilškastēs, pļavās, uz ielām, kā arī piemāju pagalmos. Īpaši jau arī nemaz neuztrauca, kas tas ir. Tobrīd svarīgāk bija tas, ka šī plāksne spēja veiksmīgi pildīt lidojošā šķīvīša funkciju. Latvieši šo dzelzs priekšmetu sauca par "E" burtu, bet tā kā tas bija padomju ražojums, tad daudz kur tas tika saukts par "Š". Krievu "š" burts - "Ш" .
Augšējā attēlā redzamais skats - E jeb Ш, kas vienkārši mētājas uz taciņas ir tik pazīstams, ka mums visiem atsauc ļoti daudz atmiņu... Bet kas galu galā tas ir?
Šī plāksne kalpoja kā sprieguma pārveidotājs. Tā palīdzēja radīt elektromagnētisko lauku ap vara stiepļu serdi. Tā kā transformatoru izmēri atšķīrās, attiecīgi atšķīrās arī plākšņu izmēri. Tāpēc cits atceras tās lielākas, cits mazākas.
Bet - ja jau tā ir tik svarīgā detaļa - kāpēc tā mētājās pa visu pasauli?
Transformatorus gan sāka cītīgi zagt, gan cilvēki paši izvēlējās tos pārdot. Tā kā arī varš kļuva par ienesīgu krāsaino metālu, cilvēki nekautrējās to demontētno dažādām ierīcēm. Arī no šādiem transformatoriem. Bet "E" burta plāksnes nebija no krāsainā metāla. Tās kļuva nevajadzīgas un tika izmestas, kur pagadās. Vienīgi, kas tām atrada pielietojumu, bija bērni.