Šeit tu noteikti negribētu nokļūt.
Fotostāsts par vienu no bīstamākajiem cietumiem Venecuēlā, no kura daudzi tā arī nekad neiznāk.
Šeit tu noteikti negribētu nokļūt.
Fotostāsts par vienu no bīstamākajiem cietumiem Venecuēlā, no kura daudzi tā arī nekad neiznāk.
Venecuēla ir viena no valstīm, kura izceļas ar milzīgo noziegumu skaitu. Starp 2008.un 2010.gadu ieslodzīto skaits Venecuēlā paguva gandrīz dubultoties – no nepilniem 25 000 uz 40 000.
Slepkavību skaits Venecuēlā ir viens no augstākajiem pasaulē – 82 slepkavības uz 100 000 iedzīvotājiem. Tomēr Venecuēlā valda korupcija, tāpēc ieslodzīto skaits ir mazāks nekā tam vajadzētu būt, ņemot vērā milzīgo noziedzības līmeni. Salīdzinājumam uz 100 000 Venecuēlas iedzīvotājiem ir aptuveni 160 cietumnieku. Latvijā – ap 250. Ir pat izteikts pieņēmums, ka 98% noziegumu Venecuēlā tā arī paliek nesodīti. Turpinājumā ieskats vienā no Venecuēlas cietumiem.
Wilmer Brizuela ir ieslodzītais vienā no bēdīgi slavenākajiem Venecuēlas cietumiem. Draugi viņu drīkst saukt par Wilmito, pārējiem viņš ir Prans jeb Līderis. Ārpus cietuma sienām teritoriju apsargā daudzi nopietni bruņoti vīri, kamēr cietuma iekšiene ir kā sava maza pasaulīte, kurā tās iedzīvotāji (cietumnieki) dzīvo un mirst pēc saviem ieskatiem. Cietumu sauc Vista Hermosa, kas tulkojumā nozīmē Skaistais Skats, un tas tiek uzskatīts par bīstamāko cietumu Venecuēlā.
Pats Brizuela atsēž 10 gadus par nolaupīšanu un 16 gadus par slepkavību. Šajā cietumā apstākļi av no krāšņākajiem – cietums ir pārpildīts, dzīves apstākļi ir briesmīgi, turklāt arī korupcija zeļ un plaukst.
Viena no lielākajām problēmām Venecuēlas cietumos ir nemitīgās bandu sadursmes. Piemēram, 2012.gadā cietumu bandu sadursmēs dzīvību zaudēja 591 ieslodzītais.
Cietums tika uzcelts ap 1950.gadu, un bija paredzēts 650 ieslodzītajiem. Šobrīd to skaits svārstās ap skaitli 1400, kas ir kārtīgas divas reizes vairāk par paredzēto. Ņemot vērā milzīgo pārapdzīvotību, loģiski, ka nemitīgi notiek sadursmes starp ieslodzītajiem, turklāt ne tikai bandu līmenī.
Tā vietā, lai cīnītos ar visu notiekošo, cietuma pārvalde visu ir atstājusi pašplūsmā. Kopš 2005.gada, kad pār cietumu sāka valdīt Brizuela banda (vai es jau pieminēju, ka pats Brizuela ir bokseris?), narkotikas un vardarbība joprojām nav izskaustas no cietuma ikdienas, tomēr tagad tas viss tiek vairāk vai mazāk kontrolēts.
Ieejot cietumā, sajūta ir kā kādā mazā Ņujorkas ieliņā – stendos tiek pārdoti DVD, zāes un uzkodas. Valda karstums un no kaut kurienes skan tehno stila mūzika. Ir nosacīti deju plači un pat zāle svinībām. Šajā cietuma daļā apmeklētāji, kas pārsvarā ir sievietes un bērni, var brīvi pārvietoties.
Restes nekur nav redzamas, sienas ir svaigi krāsotas. Šajā cietumā pastāv sadalījums pa dažādām grupām. Kristieši atrodas vienā cietumā galā, kurā tie var lūgties, dziedāt un darīt visu pārējo tā, lai viņiem neviens netraucē. Ir arī stūrītis gejiem, kurā viņi dzīvo pēc saviem ieskatiem, un var dzīvot bez kauna un bailēm.
Patiesībā šis cietums ir kā mikroskopiska pati Venecuēla. Līdzās kuplām ģimenēm un svinībām, ir ļoti daudz vardarbības un izmisuma. Ir milzīgs daudzums narkomānu, kuru ķermeņi vienkārši mētājas kaut kur un ne tajā labākajā paskatā.
Pareizi ka arī taisa šādus cietumus. Kropļiem un noziedziniekiem jāatrodas pie citiem kropļiem un noziedziniekiem! Pie tam, pirms dari padomā divreiz. Paši vainīgi, nebija jau droši vien nekādi nezinīši, un zināja ka šāds cietums ir Venecuēlā.