Bezatbildība glābj dzīvības...21

Džasvants Basuta un viņa dzēruma pakāpe.

1988. gads, Basutas kungs ir ceļā uz mājām Ņujorkā, braucot no radinieku kāzām Lielbritanijā. Viņš ieturēja savu rutīnu..pārbaudīja bagāžu, lidojuma laiku un tad lidostas bārā iztukšoja ļoti daudzus dzērienus..nu tiešām, ļoti daudz.

Džasvants mierīgi sēdēja, dzēra, līdz izdzirdēja, ka viņa vārti veras ciet. Ar visu ātrumu un koordinācijas spējām, kas viņam vēl bija palikušas, viņš skrēja uz vārtiem. Viņš nepaspēja. Viņš lūdzās, lai ielaiž, bet beigās tikai sastrīdējās ar darbiniekiem. Nu neko, Džasvants devās atpakaļ uz bāru un gaidīja nākamo lidojumu.

Džasvants mierīgi sagaidīja savu lidojumu 21. decembrī. Dienu nodzīvojis lidostā, viņš beidzot devās mājās.

Lidojuma laikā viņš izdzirdēja, kā kādā lidmašīnā eksplodēja bumba, nogalinot ikvienu, kas atradās lidmašīnā un vēl 11 cilvēkus uz zemes. Kopā 270 cilvēki gāja bojā. Pateicoties tam, ka Džasvants izdzēra krietni virs normas, viņš palika dzīvs. Jā, avarējusi lidmašīna bija tā, kuru viņš nokavēja. Liktenis?

Lara Lindstrēma Klārka un nokavētā darba diena.

Kad cilvēks kavē darbu, pa ceļam viņš domā visus iespējamos aizbildinājumus. Apmēram, ka bija sastrēgumi, jūs atsitāties pret kaut ko 17 reizes un citi murgi. Larai Lindstrēmai Klārkai obligāti bija jābūt darbā, jo tieši 11. septembrī viņai bija jāprezentē sava prezentācija par veikalu. Bet viņa kavēja..

Pa ceļam Laru gandrīz notrieca mašīna. Kad abi bija apstājušies, Lara rādija mašīnai, lai brauc. Šoferis nebija pieklājīgs un brauca ar. Bet ne par to stāsts.

Viņa kavēja darbu 11. septembrī un viņas darba vieta atradās tieši dvīņu torņos. 2001. gads. Plusā jau tā daudzajiem šķēršļiem, viņa vēļ nokavēja vilcienu un nācās gaidīt nākamo. Tajā brīdī, kad vilciens, ar kuru bija paredzēts braukt, tuvojās dvīņu torņiem, tajos ietriecās lidmašīnas. Bet Lara vēl stāvēja stacijā.

Četri viņas darba biedri, kas gaidīja viņu ierodamies uz prezentāciju, mira. Lara izdzīvoja, jo viņai gandrīz uztriecās ekstrēmists pie stūres. Dubulta veiksme. Bet atceramies, ka viss sākās ar pamatīgu aizkavēšanos mājās.

Sprādziens, kas neatņēma nevienu dzīvību..

Baznīcas kori. Nopietna lieta, jo vajag ļoti lielu praksi, lai viss būtu ideāli. Tieši tāpēc, rietumu puses baptistu baznīcas koris Nebraskā mēģināja katru trešdienu pulksten 19:20. 1950. gada 1. martā nezināmā veidā, visi 15 kora dalībnieki nokavēja uz mēginājumu. Nebija izņēmumu, nokavēja visi. Visi nolēma, ka tas nav uzdevums, kas ievirzāms pirmajā vietā, jo Jēzus gan jau piedos.

Ko viņi palaida garam neatnākot? Tātad 19:20 bija jāsākas mēginājumam. 19:27 baznīca sprāga.

Īsāk sakot, notika gāzes noplūde. Tā rezultātā baznīca eksplodēja mēģinājuma laikā, kurā neviena nebija. Dalībnieki, kas kaveja palaida garām ne tikai dziedāšanu ar Dievu, bet arī brīdi, kad doties pie viņa. Un katrs no viņiem to nokavēja cita iemesla dēļ.

Kora pianiste aizgulējās, kad bija izdomajusi pagulēt pēc pusdienām. Māte vinu modināja, bet viņa tikai tika līdz "Es jau ceļ...zzzz". Visādi iemesli, intervija radio, auto nepielaišana, sanāksmes, kas gāja pārak ilgi, nepieciešamība pabeigt vēstuli un visbeidzot nebeidzamas domas, ko vilkt, jo ārā ir auksts. Liktenis pasargāja viņus visus.