Pilsētas kartē ielu šajā vietā pirmoreiz iezīmēja 1810. gadā. Tās nosaukums saistīts ar avotiem, kas atradušies tagadējās Avotu un Lāčplēša ielas rajonā. Sākotnēji Avotu iela sākās no tagadējās Lāčplēša ielas, bet 1885. gadā tai pievienoja arī Blaumaņa (toreizējās Boļšaja Jamskaja) ielas daļu, kas veda līdz pat Marijas ielai.
Šeit dzīvojis Raikins un Mandelštams
Koka nami, kuros dzīvoja pirmie Avotu ielas iemītnieki, saglabājušies līdz pat mūsdienām. Tie var lepoties ar koka būvēm tiešām cienījamu vecumu – nams Avotu ielā 15 celts 1876. gadā, ēka Avotu ielā 57 – 1882. gadā, bet Avotu ielas 23. nams šeit stāv kopš 1885. gada! Gadsimtu mijā te būvēja arī mūra īres namus. Vienā no tiem, Avotu ielā 4, bijušajā Aleksejeva namā, 1911. gadā piedzima Arkādijs Raikins. Nākamā aktiera tēvs Īzaks strādāja par kokmateriālu brokeri, un ģimenes leģenda vēsta, ka tēvs, ieraudzījis dēlu pēc cirka apmeklējuma vaibstāmies spoguļa priekšā, esot izsaucies: „Būt par klaunu?! Ebrejam! Nekad!” Puika esot pat nopērts, taču arī tas nepārliecināja zēnu sekot viņa tēva izsapņotajai jurista, ārsta vai vijolnieka karjerai. 1917. gada vasarā, kad vācieši pietuvojās pilsētai, Raikini devās prom no Rīgas.
