Nezinu kā jums, bet tas man lika aizdomāties.
Aizdomājos.0
Šodien es sapratu, ka visvairāk tu jūties vientuļš pūlī. Kāpēc? Jo tev no viņiem visiem vajag tikai vienu cilvēku.
Es šodien uzzināju, ka pelnu vairāk, pārdodot dzērienus dzērājiem, nekā mans brālis mācot matemātiku universitātē.
Pat pēc vairākiem pārdzīvojumu gadiem un raudāšanas, kad iezvanās mans telefons, es vēl joprojām ceru, ka tas ir mans tētis.
Mēs ar dēlu gājām uz beķereju, lai nopirktu viņam biezpiena bulciņu, kura viņam ļoti garšo. Kad viņš vienas vietā paprasīja trīs, es tās nopirku, jo viena tāda maksā tikai 25 centus. Mēs izgājām no beķerejas, un mans dēls divas bulciņas iedeva diviem bezpajumtniekiem, kuri sēdēja blakus beķerejas durvīm.
Mūsu kāzu 50. gadadienā mana sieva no plaukta izņēma vecu lādīti un iedeva to man. Tur iekšā bija zīmīte, kurā es viņai atzinos mīlestībā 7.klasē.
Šonakt, es dzirdēju šāvienu mūsu ģimenes mājā. Tas bija mans tēvs, kurš padevās. (gave up)
Es un mans sešgadīgais dēls pastaigājāmies, kad sāka līt. Es izmantoju savu somiņu, lai paglābtos no lietus, taču minūti vēlāk pie mums piebrauca mašīna, no tās izkāpa kāds vīrs, iedeva mums lietussargu un aizbrauca.
Es sakliedzu uz savu darbinieku par to, ka viņš neatnāca uz darbu otrdien. Aizejot mājās, es internetā nejauši uzdūros viņa Twitter kontam, kur viņš rakstīja: "Neveiksmīgs pašnāvības mēģinājums pirmdienas naktī padara visu pārāk grūtu, lai uztrauktos par bosa kliedzieniem uz mani par neierašanos darbā otrdien."
Šodien, kad pajautāju meitenei, par ko viņa domā, viņa atbildēja: "Par tevi!" Es gaidīju divus gadus, lai viņa to pateiktu.
Tas arī viss, dārgo lasītāj! Paldies, ka lasīji, un piedod, ja kāds stāsts ir bijis!