5 lietas, ko sapratīs tikai geimeri.42

*mīļākā spēle ir labākā spēle.
- mīļākā spēle ir labākā spēle, vai ne? kad tā nav bijis, ko? vienmēr lielākais spēles laiks ir mīļākajai spēlei. tas tā off-topic - bet, ja paskatās iekš Steam manu kontu, tad var redzēt, ka visām spēlēm kopējais spēles laiks ir viena stunda, citai 3 stundas, citai varbūt 20, bet mīļākajai? 2890 ( ). padalieties komentāros ar savu mīļāko spēli, un cik Jums ir stundas spēlētas salīdzinājumā ar citām spēlēm ( ja Jums ir Steam ) .

*reizēm jādusmojas, kad neveicas.
- ir tāds niknums un dusmas, kad neveicas spēlē vai neiet dators, telefons, televizors uz priekšu, ne tā? tad ir tās lielās dusmas un mēs runājam ar datoru: `ej k*ce, b*e` ( tikko sapratu, ka šis ir mans rupjākais un cenzētākais raksts jebkad ). tas vēl ir viegli sacīts, reizēm mēs telefonu aizmetam pa gaisu, redzam, ka viņš nokrīt tā, ka ekrānu varbūt ir saplēsis un tad mēs skrienam klāt skatīties vai viņam viss ir kārtībā ( ). bet tas ir 21.gadsimts - jaunā ēra, kad katram otrajam iedzīvotajam ir moderns telefons, citam ir dators, bet citam platekrāna televizors un neviena no šīm ierīcēm nevar vienmēr strādāt ļoti ātri un mēs esam pieraduši visu dabūt uzreiz, tapēc arī ir šīs problēmas, ka nespējam savaldīties un reizēm pat nodarām pāri ar vārdiem sev tuviem cilvēkiem!

*ko darīji visu dienu?
- ir taču bijis tā, ka visu dienu esi nosēdējis pie datora un mamma vai tētis, pēc garas darba dienas prasa: `nu, ko tu šodien jauku sadarīji?`. un tad ir tā neveiklā situācija, kad negribam atzīties, ka esam visu dienu nosēdējuši pie datora un cenšamies neveikli izgrozīties: `nu, ēmmm... nu es... nu kā lai pasaka... mazgāju traukus ( ). nav runa, ka tieši mazgājām traukus, bet domu sapratāt vai ne? ir taisnība - grūti atzīties vecākiem, ka visa diena ir nosēdēta pie datora, jo mēs nevaram zināt, kāda būs reakcija - varbūt viss būs kārtībā, varbūt nedaudz paburkšķēs, vai varbūt vispār uzliks mājas arestu, vai noņems un nedēļu vai pat mēnesi datoru.

*ap 12 naktī sakam, ka pēc piecām minūtēm iesim gulēt, bet aizejam 5 no rīta, jo aizspēlējamies spēles.
- protams, ka ne jau obligāti no 12 vakarā līdz 5 rītā, bet fakts paliek fakts - bieži sanāk aizspēlēties spēles tā, ka miegs ir pārkavēts un tad ir gan grūtāk iemigt, gan no rīta, ja ir agri jāceļas, grūtāk piecelties. bet ko tad var padarīt, ja mīļākajā spēlē ir karsti momenti un visādas iespējas? jā... pilnībā neko, atliek tikai spēlēt! un obligāti jau nav jāspēlē tikai spēles, lai kavētu miegu, reizēm pat ar vienkāršiem jokiem, ko var palasīt, kādā sociālajā tīklā mēs nokavējam miegu, pašiem to neievērojot, jo domājam, ka tikai mirklīti lasam šos jokus, bet patiesībā pagājušas ir vairākas stundas.

*`b*e, netraucē mani`.
- reizēm, kad spēlē ir svarīgs moments vai arī galīgi neveicas, mēs sākam stresot, ne tā? ja ne vienmēr, tad jāatzīst, ka reizēm tā ir. un tajā svarīgajā vai neveiksmīgajā brīdī ienāk, kāds sev mīļš cilvēks un mēs iekliedzamies `b*e, netraucē mani`, vai vēl trakākos vārdos. nevajag par spēlēm stresot, lai gan jā - zaudēt ir nepatīkami un arī svarīgā momentā, ja iztraucē ir traki, it īpaši, ja no tā ir atkarīgs, kas vairāk nevis tikai spēles līmenis vai kas cits un mazsvarīgs. tā ir tikai spēle no kuras nav atkarīga sava dzīvība.