Ja vēlies saņemt laipnu apkalpošanu, der zināt, kā nenokļūt viesmīļa melnajā sarakstā nepieklājības vai nezināšanas dēļ.
Viesmīļi par spīti nogurumam un citiem faktoriem skraida apkārt, lai pienestu tev maltīti un nodrošinātu patīkamu laiku restorānā, tāpēc nav pieņemami pret personālu izturēties nepieklājīgi.
Lūk, kas ir jāpārstāj:
Par galda etiķetes noteikumiem lasi šeit.
Šis ir ārkārtīgi nepieklājīgi un tas tikai pierāda, cik maz cieņas tev ir pret cilvēku, kurš tevi apkalpo. Piesaistīt personāla uzmanību var arī daudzos citos, pieklājīgākos veidos, piemēram, notverot acu kontaktu, sakot:"Es atvainojos, ..." un tā tālāk.
Arī tas ir nepareizi - vislabāk ir ieejot sagaidīt, kad pienāk viesmīlis, tad nosaukt cilvēku skaitu un sagaidīt, kad personāls ierāda galdiņu. Kāpēc? Tāpēc, ka katrā restorānā ir noteikta sistēma par galdiņu sadalījumu un izkārtojumu, un konkrēti galdi/ telpas daļas var būt domāti noteikta lieluma kompānijām. Īsāk sakot, vispieklājīgāk ir sagaidīt viesmīli, pirms pats ieņem galdiņu.
Ja kaut kādu iemeslu dēļ nesagaidi viesmīļa aicinājumu un nolem pats izvēlēties sev vietu, vismaz nedodies pie nenovākta galda. Ļauj viesmīlim sakopt to, kad neviens pie tā nesēž un netraucē, un sagatavot to restorāna apmeklētājiem.
Pasūtīt kafiju pie sātīgās pusdienu/vakariņu maltītes
Nē. Tas ir dīvains austrumeiropas fenomens, par kuru rietumu un dienvidu restorānos un augstas klases vietējos restorānos personāls kārtīgi pabrīnīsies. Kafiju pasūti pēc maltītes, pie deserta vai kopā ar brokastīm.
Tas ir nevajadzīgi, ja vien nevēlies, lai tev visu nes uzreiz kopā. Arī tu pats nevari zināt, cik ļoti un kādu desertu vēlēsies, kad būsi paēdis pamatēdienu, tāpēc saldo pasūti pēc tam.
Tas traucē viesmīlim nolikt uz galda nepieciešamo īstajā vietā, tāpēc šajā brīdī rokas labāk turēt klēpī.
Ja brīdī, kad viesmīlis pie galda stāv ar ēdiena traukiem un sauc nosaukumus, lai zinātu, kuram cilvēkam nolikt šķīvi, neviens no kompānijas nespēj atcerēties, kurš to pasūtījis, vienkārši ļaujiet viesmīlim to nolikt jebkur, nevis gaidīt, kamēr kāds atcerēsies savu pasūtījumu. Šķīvjus nav viegli ilgi noturēt, it īpaši, ja tie ir karsti, tāpēc nekavē un nenokaitini personālu tikai tāpēc, ka nespēj atcerēties, ko izvēlējies. Kad ēdiens nolikts uz galda, varat sākt domāt, kas kuram pienākas.
Tas ir ļoti kaitinoši, ja pasauc viesmīli, lai izdarītu pasūtījumu, un, kad viesmīlis ir klāt, tu īstenībā vēl domā, ko izvēlēties. Lai nekavētu personāla laiku, sauc viesmīli tikai tad, kad esi pilnībā gatavs izdarīt pasūtījumu.
No šī cilvēka ir atkarīgs tas, cik ātri tu dabūsi savus dzērienus un ēdienus, un viņš būs noskrējies, lai tu varētu mierīgi sēdēt un baudīt savu maltīti, tāpēc ir absolūti nepieņemami pret apkalpojošo personālu izturēties nepieklājīgi, rupji vai neiecietīgi. Pārsvarā viesmīlis nav vainīgs pie citām ar restorānu saistītām problēmām, piemēram, ja tev negaršo ēdiens un tā tālāk.
Pieļaujami ir prasīt izmaiņas alerģijas dēļ. Taču, ja savu iegribu dēļ tev viesmīlim jāpieprasa 3 izņemtas, 4 pievienotas un 3 citādi pagatavotas sastāvdaļas vienam ēdienam, tad varbūt neapgrūtini pavāru darbu un vienkārši izvēlies citu ēdienu?
Kulturālam cilvēkam pat prātā nevar ienākt visas izdarības kuras pieminētas rakstā.
4. un 5. - bulšits. Es pasūtīšu to, ko vēlos, nevis to, ko iedomājas kaut kādi "etiķetes speciālisti". Un pasūtīšu desertu vispirms un karbonādi pēc tam - jo Man Tā Garšo un Es Tā Vēlos ēst. Viesmīļa darbs ir piedāvāt, ieteikt un atnest, nevis šņaukāties par manu izvēli. Un ja man garšo gaļa ar kafiju, tad es ēdīšu gaļu ar kafiju.
Joprojām brīnos par dzeramnaudu fenomenu. IMHO tam viesmīlim par darbu maksā algu, ne tā? A santehniķim, sētniekam un skolotājam kāpēc nedod dzeramnaudu? Viesmīļi ir kaut kāda izredzētā kasta, kam obligāti pienākas dzeramnauda un pret ko jāizturas kā pazemīgam kalpam pret smalku kungu?
Pārējais te sarakstītais pārsvarā ir normāla civilizēta cilvēka ikdienas uzvedība.
