10 stulbas lietas, kas biedē cilvēkus35

Vates piciņas

Man ir paniskas bailes no vates piciņām. Tā nav vienkārši nepatika. No tām man sākas panikas lēkmes. Mani biedē pieskāršanās tām. Es to nespēju aprakstīt... kā pieskaršanās kaut kam čīkstošam. Vien doma par pieskaršanos, liek maniem zobiem sākt griezties. Tas ir vēl riebīgāk nekā novilkt nagus pa tāfeli. Reiz es atslēdzos uz vannasistabas grīdas, jo man vajadzēja paņemt zāles, bet es baidījos to darīt, jo to pudelītes kakliņš bija aizbāzts ar vati.

Zombiji

Doma par zombiju apokalipsi iedzen mani šausmās. Es runāju nopietni... doma par pamošanos haosā, panikā un... zombijos, mani biedē. Doma par to, pēc zombiju filmas noskatīšanās, var noturēt mani nomodā visu nakti. Es runāju pilnīgi nopietni. 

Tu vēlies man aizrādīt par to, ka es baidos no zombiju apokalipses? Es runāju nopietni. Tieši tā viss beigsies. Bailes no zombiju apokalipses nav stulbas, tās ir normālas. Kad tā pienāks, Tu redzēsi. Tad katrs būs par sevi...

Gāzēto dzērienu bundžiņas

Katru reizi, kad es atveru gāzēta dzēriena bundžiņu, es iztēlojos, ka mani nagi tiek atlauzti otrādi un nolūzt. Tas ir tik nepatīkami, kad kāds man pasūta dzērienu bundžiņā un man nākas no tās atteikties, jo man ir bail to atvērt pašam, bet tas būtu pārāk apkaunojoši, prasīt kādam citam, lai atver manu dzērienu... 

Gliemeži

Es tos ienīstu, es no tiem baidos, es no tiem krītu panikā. Gliemeži ir šausmīgi. Tie ir glumi, ķēpīgi un pretīgi. Kopš es sevi atceros, es esmu dzīvojis bailēs no šīs mazās, lēnās radības. Es nezinu, kāpēc, bet es nespēju pārvarēt šīs bailes. Brīžiem man savas bailes šķiet smieklīgas. Reiz man bija dīvains sapnis par vīrieti, kas pārvērtās milzīgā, glumā,lēnā gliemezī. Manuprāt, ar šo viss sākās.

Reiz, bērnībā es sēdēju ārā. Tad es pamanīju, ka ap mani ir daudz mazu gliemezīšu. Es sāku kliegt un metos iekšā mājā. Es prasīju savai draudzenei vai uz manis ir gliemeži. Viņa atbildēja: "jā, tie rāpo pa tevi." Tajā brīdī es iekliedzos vēl spēcīgāk un nometu drēbes, kails izskrienot uz ielas...

Ķirzakas

Galvenokārt, to astes. Kad es biju maziņš, manā istabā atradās TV un videokasešu ierakstītājs atradās tieši virs manas gultas. 

Kādu vakaru es gulēju gultā un gribēju ielikt videokaseti tās ierakstītājā, kas atradās tieši virs manas galvas. Tajā brīdī no tā izkrita ķirzaka, tā nometa savu asti un uste iekrita tieši manā mutē. TIEŠI. MANĀ MUTĒ. Kopš tā laika, katru reizi, kad es iedomājos par ķirzakām, es sajūtu mutē ķirzakas asti... 

Baloni

Es nespēju atrasties balonu tuvumā, jo esmuiedomājies, ka tie visi uzsprāgs manā sejā. Nekad nevar paredzēt, kad tie sprāgs. Tie var uzsprāgt jebkurā mirklī, tāpēc es vienmēr cenšos izvairīties no ballītēm, kur ir daudz balonu. Balonu tuvumā es vienmēr sāku trīcēt un aizspiežu ausis. Es jūtos tā, itkā atrastos telpa, kas ir pilna ar mīnām.

Arī spalgā skaņa, kas rodas, berzējot balonu ir šausmīga. Katru reizi, kad ballītē kāds veido balonu dzīvniekus, es eju mājās vai nolienu kaktā raudāt. Man ir 17.

Spoguļi

Es nespēju naktī atrasties vienā istabā ar spoguli, bez sasodīti neērtas sajūtas. Man ir patiešām bail, ka ieraudzīšu tajā ko savādu vai mani refleksi izdarīs ko dīvainu. Naktīs es neapmeklēju vannasistabu. Es ticu Asiņainajai Mērijai.

Ūdens

Es zinu, ka šis ir dīvaini, bet es baidos no ūdens. Es nespēju samierināties ar atrašanos tuvumā dīķiem, ezeriem, baseiniem, pelķēm, pat pilnai izlietnei vai vannai. Es nespēju atrasties to tuvumā vai pieskarties, jo tad sākšu kliegt. 

Katru reizi, kad es izlietnē mazgāju traukus un nākas izņemt tās aizbāzni, es to palūdzu darīt kādam citam. Man vienkārši šķiet, ka ūdenī var dzīvot pilnīgi viss...